Pieaugušajiem šī vēstījuma galvenajiem varoņiem raksturīgs uzkrītoši pūkains ķermenis un caurspīdīgi spārni. Tiesa, sākumā, uzreiz pēc izkūņošanās, spārni tiem tāpat kā citiem tauriņiem jeb zvīņspārņiem ir segti ar zvīņu klājumu, taču jau pirmā lidojuma laikā lielākā daļa zvīņojuma zūd. Saglabājas vien šaura josliņa uz pakaļspārnu ārmalas. Visur citur spārni top caurspīdīgi.
Pūkainais ķermenis un caurspīdīgie spārni palīdz tauriņiem līdzināties inddevīgajai, iedzelt spējīgajai kamenei. Izskata galvenais uzdevums ir aizsargāt nekaitīgos tauriņus no apēst gribētājiem – dienas putniem.
Latvijā samērā bieži sastopamas divas radniecīgas un ārēji līdzīgas šādu tauriņu sugas: pētereņu sfings (Hemaris tityus) un sausseržu sfings (Hemaris fuciformis). Kā pazīt? Pētereņu sfinga iepriekš pieminētā pakaļspārna ārmalas josla – tumši brūna un ļoti šaura, bet sausseržu sfingam tā ir sarkanbrūna un platāka.
Ir arī šādas tādas citas nelielas vizuālas atšķirības. Abu ārēji līdzīgo sugu pārstāvjiem tīk saulainas vietas.
Pētereņu sfingi, kas var būt ieraugāmi no aprīļa beigām līdz augustam, vairāk sastopami ziedošās pļavās. Sausseržu sfingi parasti pamanāmi maijā–jūnijā, sastopami pārsvarā mežmalās, laucēs. Bet nav jābrīnās, konstatējot abas sugas vienā un tajā pašā teritorijā, īpaši, ja šī teritorija ir dāsni ziedošs pienenājs.
Pētereņu sfinga kāpuru attīstība noris uz dipsaku dzimtas augiem (pēterenēm u.c.), kas Latvijā ir plaši izplatīti un ziedēšanas laikā daždažādu sugu nektārēdāju insektu ļoti iecienīti.
Savukārt sausseržu sfinga kāpuri attīstības periodā mājo uz sausseržu krūmiem – gan dārzos, gan savvaļā. (Savvaļā Latvijā aug divu sugu sausserži – parastais un Pallasa sausserdis). Sausseržu sfinga kāpuri atrodami arī uz sniegogu krūmiem.
Siltajai sezonai nostiprinoties, Latvijā šur tur mēdz būt novērojama kāda krietni retāka kolibriveidīga naktstauriņu suga: ieklejotājs no dienvidiem – rudens sfings, dēvēts arī par dižsnuķa sfingu (Macroglossum stellatarum), kurš labprāt mielojas ar nektāru apdzīvotās vietās puķu dobēs un… puķu podos. Lidojot tas relatīvi dobji dūc. Gadu ritumā pie mums novēroto šīs sugas kukaiņu skaits ievērojami mainās, jo pašiem savas vietējās populācijas šeit nav.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2023. gada 6. jūnijā.
Aizraujoši stāsti par dabu un kukaiņiem
Rakstu sēriju līdzfinansē:
