ĪSUMĀ:
- No 1. jūlija stājas spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma.
- Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas Latvijā pirmreizēji realizē tekstilizstrādājumus, jāmaksā dabas resursu nodoklis.
- Šo nodokli var nemaksāt, ja uzņēmums iesaistās tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā.
- Mērķis ir panākt, lai tekstilizstrādājumi, kas līdz šim pārsvarā nonāca sadzīves atkritumos, tiktu atsevišķi šķiroti un pēc tam atkārtoti apsaimniekoti.
- Tekstilizstrādājumu ražošana ir diezgan kaitīga videi.
- No visiem apģērbu gabaliem, ko Latvijā iegādājamies, aptuveni viena ceturtā daļa ir lietotās drēbes.
- Tās galvenokārt tiek ievestas no Skandināvijas.
- Lai samazinātu atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu, šogad pārstrādei paredzēts nodot 20% no tirgū laistā tekstilizstrādājuma apjoma.
- Būtiska problēma tekstila pārstrādē ir audumi, kas sastāv no jauktām šķiedrām.
- Lai samazinātu savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ieteicams pirkt mazāk, bet kvalitatīvākas lietas, kas kalpos ilgāk.
Latvijā gadā jaunu apģērbu patēriņš ir 14 000 tonnas, kas ir 7,3 kilogrami (kg) uz vienu iedzīvotāju, savukārt lietotu apģērbu patēriņš – vairāk nekā 4400 tonnas jeb 2,4 kg uz vienu iedzīvotāju. Izmesto tekstilizstrādājumu daudzums ir audzis par aptuveni 1,5 kg.
Tātad – vairāk pērkam drēbes un vairāk arī metam ārā.
No šī gada 1. jūlija tekstilizstrādājumiem ir noteikts dabas resursu nodoklis – 50 centi par vienu kilogramu. Šis nodoklis jāmaksā uzņēmumiem, kas Latvijas teritorijā pirmie realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus. Dabas resursu nodokli var nemaksāt, ja uzņēmums iesaistās tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, nodrošinot tekstilizstrādājumu dalītu savākšana un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.
SIA "Zaļā josta" tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte skaidroja, ka šī sistēma ieviesta, lai tekstilizstrādājumi, kas līdz šim pārsvarā nonāca sadzīves atkritumos, tiktu atsevišķi šķiroti un pēc tam atkārtoti apsaimniekoti: "Tad jau tālāk skatās, ko tieši no konkrētā savāktā tekstila var darīt."
Ja apģērbs ir labā kvalitātē, tad to var nodot otrreizējai lietošanai. Ja tas ir saplēsts, tad to iespējams pārstrādāt, piemēram, radot siltumizolācijas materiālus. Savukārt, ja tekstilizstrādājumi nav piemēroti ne vienam, ne otram variantam, tad ir trešā iespēja – sadedzināt, tādā veidā iegūstot enerģiju.
Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga uzsvēra, ka tekstilizstrādājumu ražošana ir diezgan kaitīga videi: "Kokvilnas ieguve, piemēram. Liekas dabīgs materiāls, tā pat nav sintētika. Bet tieši kokvilnā agroķīmijas izmantošana ir daudz, daudz intensīvāka nekā pārtikas precēm, tāpēc ka tur nav visādi ierobežojumi attiecībā uz pesticīdu atliekvielu daudzumu gala produktā."
No visiem apģērbu gabaliem, ko Latvijā iegādājamies, aptuveni viena ceturtā daļa ir lietotās drēbes. Tās tiek ievestas galvenokārt no Skandināvijas. Uzņēmēji samaksā vai nu simbolisku summu, vai tās saņem par velti.
"Jebkura valsts grib samazināt atkritumu apjomu, un, ja vēl var to pārdot, atdot un nav jāiegulda nekādi līdzekļi šo nevajadzīgo lietu apsaimniekošanai, tad tas viennozīmīgi ir ļoti izdevīgi un ērti. Ja mēs paskatītos no lietoto apģērbu sadaļas, cik tad daudz ir Latvijā savāktais un atkārtoti lietotais, tad tie ir tikai 14%. Tātad lielākā daļa lietoto apģērbu tiek ievesti no citām valstīm – tas, kas citur ir palicis pāri, nav vajadzīgs, ko cilvēki nevēlas vilkt," atzina Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāres vietniece vides aizsardzības jautājumos Rudīte Vesere.
Skandināvijā pieprasījums pēc lietotajām drēbēm ir krietni mazāks nekā Baltijas valstīs. Mēs savā ziņā esam kā starpnieki šim apģērbam.
"Mums ir šķirošanas vietas vairākiem uzņēmumiem, kur drēbes tiek pāršķirotas. Daļa no tām nonāk lietoto preču veikalos šeit Latvijā, bet lielākā daļa tiek aizvesta tālāk uz Āfriku, Āzijas valstīm," skaidroja Brizga.
Nav īsti zināms, kas ar šo apģērbu, kas tiek pārdots kā izmantojama prece, notiek tālāk, bet ir bažas, ka liela daļa no tā nonāk atkritumos; tikai citā valstī.
Paredzēts, ka no tirgū laistā tekstilizstrādājuma apjoma šogad pārstrādei vai reģenerācijai ir jānodod vismaz 20%, bet 2026. gadā vismaz 25%. Mērķis – samazināt atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu. Jāatzīst, ka šobrīd tiek apglabāts pārāk daudz.
Brizga norādīja, ka iepirkšanās lietoto preču veikalos ir atbalstāma, taču vajadzētu izvēlēties lietas, par kurām esam pārliecināti, ka uzvilksim vairāk par trim reizēm. Diemžēl apģērbu kvalitāte ir kļuvusi sliktāka nekā agrāk, tāpēc tie ātrāk nolietojas un tiek izmesti. Tekstilizstrādājumu dzīvi iespējams pagarināt, tos pāršujot. Arī vairāki Latvijas zīmoli veido jaunus apģērbus no lietotiem – piemēram, no džinsiem un vīriešu krekliem.
Lai veiksmīgi pārstrādātu tekstilu, nākas saskarties ar būtisku problēmu – tas sastāv no daudz un dažādām šķiedrām.
"Mēs vairs faktiski neviens nevalkājam tīrus izstrādājumus – tīru kokvilnu, tīru linu, ko būtu gana vienkārši pārstrādāt, jo tomēr lielākā daļa no tā apģērba, ko mēs valkājam, ir sintētika, kas ir no dažnedažādām kombinācijām," norādīja Vesere.
Viens no risinājumiem būtu uzlikt par pienākumu ražotājiem marķēt konkrēto apģērba vienību. Tekstilizstrādājumu sastāva noteikšanai varētu kalpot arī jaunās tehnoloģijas.
"Ir diegs, ko ar mikroskopisko redzi var nolasīt, kāds ir sastāvs. Tu ar acīm neredzi, bet tu vari nolasīt, no kā sastāv krekls, un viņš aiziet šķirošanas līnijā jau automātiski uz noteiktu pārstrādes līniju, kas ir paredzēta šim materiālam," skaidroja Brizga.
No nākamā gada visā Eiropas Savienībā būs obligāta dalīto atkritumu vākšana tekstila izstrādājumiem. Mēs esam soli priekšā.
"Tekstilizstrādājumu savākšana, šķirošana, pārstrāde – viss šis apsaimniekošanas process ir tādā sākuma stadijā. Pārstrādes iespējas vēl tikai attīstās, tas viss šobrīd Eiropā sākas," atzina Eglīte.
Nākamgad ir plānots pieņemt likumu, ka ražotāji nedrīkstēs sadedzināt vai citādi iznīcināt saražoto apģērbu, tātad tas būs jāpārdod. Līdz šim internetā pasūtītās un pēc tam atgrieztās drēbes tirgotāji mēdza vienkārši utilizēt, jo tā rīkoties nereti bija vieglāk un lētāk, bet vairs tā darīt nevarēs.
Lai samazinātu savas ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ikvienam vajadzētu censties pirkt mazāk, bet kvalitatīvākas lietas, kas kalpos ilgāk.
"Mēs varam modes dizaineriem paprasīt padomu, kā ar pēc iespējas mazāk apģērbu vienībām mēs varam to savu stiliņu mainīt regulāri," ieteica Brizga.
Ražotāju atbildības sistēmas ieviešanas rezultātā cenas tekstilizstrādājumiem pieaugs, bet niecīgi. Piemēram, džinsu biksēm provizoriski par deviņiem centiem, bet kleitām par – četriem centiem.
