«Aizliegtais paņēmiens» revidē suņu barību: kas mīlulim ir veselīgākā maltīte

Kam pievērst uzmanību, izvēloties veselīgu barību sunim?

Arī suņiem – līdzīgi kā kaķiem – ir pilni veikalu plaukti ar dažādu pārtiku visdažādākās variācijās: sausie graudiņi, konservi paciņās, konservi kārbās. Izmēri gan lielāki, gan mazāki, dažādi zīmoli un ražotāji kā, piemēram, "Pedigree" no korporācijas "Mars", "Purina One" no lieluzņēmuma "Nestle", pašu lielveikalu pasūtījumi – "Maxima" ar zīmolu "Lovetto", "Rimi" ar zīmolu "Grrreat", arī Latvijā ražota sausā barība suņiem ar nosaukumu "Riko" un "Farm dog".

Taču, kam pievērst uzmanību, izvēloties suņa barību, lai dzīvniekam sagādātu veselīgu maltīti?

Viens no galvenajiem rādītājiem, kas uz marķējuma ir jānorāda obligāti, ir proteīni jeb olbaltumvielas, kā arī tauki, – suņa galvenie enerģijas avoti. Dažu ražotāju mitrajos konservos šīs komponentes ir mazliet mazāk, savukārt sausajā barībā, kura ir koncentrētāka, – vairāk. Piemēram, "Pedigree" mitrajā barībā ar liellopu un aknu gabaliņiem želejā ir 8% proteīnu, 5,5% tauku, savukārt "Pedigree" sausajā barībā ar lielopu un vistu ir 21% proteīnu, 13% tauku.

Taču ne vienmēr ir tā – jo vairāk, jo labāk. Ja enerģiju suns būs uzņēmis vairāk, nekā to patērēs, tas sāks apvelties. Tāpēc svarīgi rūpīgi pētīt barības sastāvu, no kā tā vēl sastāv, kā arī ievērot katra suņa izmēram ieteicamo normu, ko ražotāji arī norāda marķējumā. Tādēļ saimniekam jāzina, cik suns sver un cik tam vajadzētu svērt.

Veterinārārste Inga Reķe norādīja: "Tādas formulas man nav, (..) ir tie standarti, kas ir jāredz – viduklītis no augšas, kad mēs skatāmies uz sunīti. Tātad viduklītim jābūt un tad, kad mēs skatāmies profilā, krūškurvis ir dziļāks nekā vēders. (..) Viņam ir bišķi jāredz pēdējās ribas, pūkainiem suņiem mēs nevaram to redzēt, mēs varam pataustīt viņu, novērtēt, pielikt klāt viņam rokas, ja tāds mīksts, tad viņam noteikti ir par daudz."

Suņiem liekie tauki tāpat kā cilvēkam pirmkārt ir papildu svars uz locītavām un osteoartrīta riski, pastāv risks saslimt ar cukura diabētu, tas izraisa arī plaušu problēmas un urinācijas traucējumus, līdz galu galā – īsāks mūža ilgums.  

Lielbritānijā kādā pētījumā secināts, ka liekā svara problēmas ir līdz pat 60% no britu suņiem, un izteiktākās suņu šķirnes, kam uz aptaukošanos ir nosliece, ir labradori, takši, rotveileri un mopši.

Vēl būtisks rādītājs, kam ir vērts pievērst uzmanību un kas lielā mērā nosaka arī to, cik pārtika ir dārga vai lēta, – cik daudz tajā ir gaļas vai gaļas izstrādājumu. Šajā ziņā gan suņu, gan arī kaķu pārtikā ražotāju pieeja ir līdzīga. Proti, lai arī ar lieliem burtiem uz iepakojuma allaž ir izcelts gaļas veids, galvenais saturs lielākoties nav gaļa, bet gan graudaugi – rīsi, kukurūza, kvieši.

Piemēram, uz jau minētās "Pedigree" sausās barības iepakojuma teikts: graudaugi, gaļa un tās pārstrādes produkti (18%, tajā skaitā 4% mājputnu gaļas brūnajos spilventiņos, tajā skaitā 4% liellopu gaļas sarkani brūnajos spilventiņos), eļļas un taukvielas (tajā skaitā 0,4% saulespuķu eļļas), dārzeņu pārstrādes produkti (tajā skaitā 1% kaltētu biešu masas), minerālvielas. 

Saskaņā ar normatīviem uz produktu iepakojumiem vispirms jānorāda tās sastāvdaļas, kas ir visvairāk. 

Vairāk graudaugu barībā ražotājiem sanāk lētāk. Ražotāji arī norādījuši – neesot lielas atšķirības, vai enerģijai nepieciešamās olbaltumvielas nāk no gaļas vai arī no augu valsts. 

"Pedigree" norādīja: "Veselīgam mājdzīvnieku uzturam ir vajadzīgas uzturvielas, nevis īpašas sastāvdaļas. (..) Augu izcelsmes olbaltumvielas ir būtisks uzturvielu avots daudziem mājdzīvniekiem, lai palīdzētu nodrošināt pilnvērtīgu un līdzsvarotu uzturu. Augstas kvalitātes augu izcelsmes sastāvdaļas var nodrošināt cieti, šķiedrvielas, taukus, minerālvielas, aminoskābes un vitamīnus."

Visas receptes esot izstrādātas, domājot par dzīvnieku veselību, un pārbaudītas paša uzņēmuma "Mars" zinātniskajā laboratorijā. "Mars" atsaucās uz Eiropas lolojumdzīvnieku barības nozares federāciju "Fediaf", kas arī rūpīgi visu uzmanot un sniedzot savas rekomendācijas.

Latvijas veterinārārsti skeptiski par pieeju – gaļas vietā graudi

Tiesa, Latvijas veterinārārstu vidū par šādu pieeju – gaļas vietā graudi – valda skepse.

Veterinārārste Reķe pauda: "Es arī bieži pieminu saviem pacientiem, klientiem, ja mēs dotu zirgam gaļu, tas liktos nepareizi, zirgs taču ēd auzas. Jā, bet, kāpēc, sunim dodot auzas, gaļēdāja dzīvniekam, mēs nebrīnāmies, tas mums liekas normāli. (..) Mēs, cilvēki, esam uztaisījuši tos suņus tā kā cūciņas, bet pamatu pamatā tā izcelšanās ir vilks. (..) Visu samērīgi, jo atceramies, ka tomēr suns ir gaļēdājs dzīvnieks un viņam graudi, dārzeņi vispār nav vajadzīgi. To tā simtprocentīgi viennozīmīgi nevar pateikt. Mana pilnīga pārliecība, ka kaķi un suņi, ja viņi ēstu savai sugai piemērotu ēdienu, tad viņi dzīvotu noteikti ilgāk."

Savukārt veterinārārste Ilze Pētersone sacīja: "Kādreiz, kad tās komercbarības maz bija vēl izplatītas un pieejamas, cilvēki arī vārīja putras  nu tā, lai būtu iedot. Nu, teiksim, ir jāiedod ļoti daudz, un tās putras aizņem kuņģī tilpumu. (..) Viņas izstaipa kuņģi, bet ātri vien tie ogļhidrāti iziet ārā no gremošanas trakta un suns atkal ir izsalcis. Viņš uzkrāj tos ogļhidrātus, atsevišķi lieka enerģija, un beigās ir tā aptaukošanās."

Ogļhidrāti ir dažāda veida cukuri, kas nāk līdz ar augu valsts olbaltumvielām un kā, piemēram, gaļas produktos nav.

Eiropas Lolojumdzīvnieku barības nozares federācija par ogļhidrātiem norādīja: "Sastāvdaļas, kas nodrošina ogļhidrātus, galvenokārt ir augu sastāvdaļas, piemēram, kukurūza, mieži, zirņi, rīsi, kvieši un kartupeļi. (..) Ir divi veidi: sagremojamie ogļhidrāti (ciete un cukuri), kas nodrošina enerģiju, un nesagremojami ogļhidrāti (šķiedrvielas), kas ir svarīgi izkārnījumu kvalitātei un zarnu kustīgumam. (..) Pateicoties ražošanas procesam, slīpēšanai un vārīšanai, ogļhidrāti kļūst viegli sagremojami."

Veterinārārste Pētersone atzīmēja: "Viens no tādiem faktoriem, ko var paskatīties uz šādām diētām, vai vispār to sauso labi izmanto – kāda ir tā sunīša fekāliju konsistence, kad viņš aiziet nokārtoties. Un dažkārt saimnieki ievēro, ka viņam vienkārši milzīgi liels apjoms, un tas nozīmē, ka būtībā ļoti liela daļa iziet nepārstrādāta cauri. Un tad dažkārt ir tā, ka tie, kas izdomā iet uz svaigo, viņi saka: tās čupiņas pavisam mazas. Kas ir pilnīgi dabīgi, jo parasti ar svaigo pārtiku ļoti labi uzsūc." 

Eksperiments: vai veikalos nopērkamā suņu barība atbilst normai

Tas, kāda ir ražotāja suņa barības recepte, ir tikai paša ražotāja ziņā. To neregulē ne kādas valsts institūcijas, ne arī Eiropas Savienības regulas. Tiesa, valsts institūcijas var iejaukties un uzraudzīt, lai šajā pārtikā nebūtu kaitīgu vielu. Piemēram, dažādas baktērijas. Savukārt, ja runā par lielo graudaugu īpatsvaru suņu barībā, tad viens no galvenajiem riskiem, jo īpaši sausajā barībā, ir dažādi toksīni un pelējuma sēnītes, kas rodas, ja kādā brīdī graudaugi ir tikuši pie mitruma.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta vecākais eksperts Taivo Lāāts norādīja: "Tā ir izplatīta problēma attiecībā īpaši uz izejvielām, ko izmanto barības ražošanai. To transportēšanā, iegūšanā, glabāšanā un izmantošanā kā sastāvdaļa jau pilnvērtīgajā barībā var nonākt arī šie mikotoksīni. Otrs ir glabāšana. Varbūt telpās ir mitruma saturs ļoti augsts, kas arī sekmē šo mikroskopisko sēņu vairošanos. Ja barība satur ļoti zemu mitruma procentu, tas ļauj arī nodrošināt, ka šī barība glabāšanas laikā ir nodrošināta, ka sēnes pelējums tur neaugs."

Ir gan Eiropas Savienības, gan Latvijas ieviestas robežas, kādas ir šādu toksīnu pieļaujamās normas pie noteikta mitruma līmeņa. Tādēļ "Aizliegtais paņēmiens" vairākiem sausās barības paraugiem zinātniskā institūta "Bior" laboratorijā pasūtīja analīzes. 

Šiem paraugiem tika pasūtītas analīzes uz vairākiem toksīnu veidiem – oftotoksīns, fumonizīms B1, B2, HT-2, T-2 toksīni un citi. To ietekmes uz organismu mēdz būt dažādas. Līdzīgi kā ar cilvēku lasītām neēdamām sēnēm – ar dažām var tikt pie nelabas dūšas, bet no dažām pie lielas koncentrācijas var arī nomirt.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta vecākais eksperts Lāāts par PVD analīžu rezultātiem: "Ņemot vērā likumdošanas ietvarus šiem veiktajiem sešiem izmeklējumiem suņu pilnvērtīgajā barībā, testēšanas pārskatos nav konstatētas neatbilstības normatīvajiem aktiem. (..) Un rādītājos, kuros ir konstatēti šie skaitļi, viņi ir ļoti, ļoti zemi un atrodas zem maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem. Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ka šīm barībām mitruma procents ir ļoti labs, tas ir zem 12%. Līdz ar to arī vairoties mikroorganismiem vai mikroskopiskajām sēnēm iespēja ir samazināta. 

"Aizliegtais paņēmiens" analīzēs arī pārbaudīja, cik liels produktā ir ogļhidrātu līmenis. Noskaidrots:

• "Greeeat Artwork" – ogļhidrāti 58%,
• "Pedigree" – ogļhidrāti 50,6%
• "Purina One" – ogļhidrāti 40,3%
• "Lovetto" – ogļhidrāti 53,6%
• "Ontario" – ogļhidrāti 48,7%
• "Riko" – ogļhidrāti 56,6%

Vidējais 50% ogļhidrātu līmenis atbilst aptuveni tam, cik daudz ogļhidrātu caurmērā ir cilvēku ēstajās maizēs. Ja tā, tad šo suņu barību var salīdzināt ar desmaizi – ar biezu maizes, bet ar ļoti plānu desas kārtu.

Vai svaiga gaļa ir labāka par sauso barību? Vai tās drīkst jaukt?

Ja negribas sunim dot graudus, tad alternatīva ir dot īstu gaļu. Saimnieks var pats doties uz veikalu, gādāt gaļu, to sadalīt pa porcijām vai arī iespējams jau iegādāties sasaldētas gaļas porcijas, kur klāt ir arī kauli, aknas un nieres. 

Dot sunim svaigu gaļu nenozīmē tikai fileju – tas nozīmē arī, piemēram, kaulus, jo tajos ir kalcijs, un aknas, kurās ir daudz B vitamīna. Arī šāda veida barošanas pieejai ir jābūt sabalansētai gan kaloriju, gan vitamīnu un minerālvielu ziņā.  

Vai svaigu gaļu un sauso barību drīkst jaukt kopā? Veterinārārste Pētersone skaidroja: "Atkarīgs no suņa uz suni. Ir, teiksim, suņi, kuri ir veselīgi. Viņiem tas gremošanas trakts ir stiprs, un viņi tā var ēst. Pat vienā bļodā to svaigo pa virsu un sauso. Es to neieteiktu, jo, ja ēd sauso barību, tad kuņģa tas pH paaugstinās – ap 6-6,5 tur būtu. Savukārt, svaigu ēdot, vajag būt zemai tai kuņģa pH – tai jābūt 1-2. Labi, ja ēd gaļu, tad varbūt arī nav problēmas. Bet, ja iedod kaut kādus gaļīgos kaulus, (..) tad suns var netikt galā arī ar to, jo tā kuņģa skābe būs nepietiekoša, tad varētu būt grūti sagremot. No tāda aspekta es būtu ļoti uzmanīga un nejauktu kopā."

Kāds efekts ir no svaigas gaļas ēšanas? Ik pa laikam dažādi pētījumi apliecina, ka svaiga gaļa suņa veselībai ir labāka nekā sausā barība, tāds pētījums veikts arī Helsinku Universitātē. 

Veterinārārste Pētersone stāstīja: "Pēdējais pētījums, tas pats jaunākais ir 2023. gadā. (..) Tas kopsavilkums ir tāds – tās suņu mammas, kuras ēda svaigo gaļu, un kucēni, kuri pēc atšķiršanas no mammas uzreiz sāka ēst svaigu gaļu, viņiem daudz mazāks risks bija tam, ka varētu vēlāk dzīves laikā veidoties auss iekaisums jeb otīts, ko mēs bieži vien redzam. (..) Un tad līdzīgs pētījums, arī 4000 suņi tika pētīti par to, ka, ēdot svaigo vai papildinot ar svaigo barību, samazinās tieši tās alerģijas. Un tad ir vēl arī Amerikā pētījumi arī ne pārāk seni, no 2022.gada. (..) Viņi skatījās atkal, kā šī svaigā pārtika, svaigā barošana ietekmē mikrobiomu zarnu traktā un kā savukārt tā veselā zarnu trakta darbība ietekmē veselīgu ādas mikrofloru. Un, jā, tad viņi saka, ka tiem, kuri ēda vairāk svaigo barību, tiem šis mikrobioms bija bagātīgāks. (..) Savukārt tie, kuri ēda pamatā ļoti daudz vairāk sauso un sauso tieši, kas saturēja daudz ogļhidrātus, (..) tiem daudz mazāk šī variācija, teiksim, tur baktēriju un citu mikrofloras daudzumu tajā biomā – viņš bija daudz nabadzīgāks, un viņam arī nebija tik laba tā mikroflora uz ādas."

Svaiga gaļa, ko radījusi daba, suņa organismam dod lielāku vielu bagātību nekā sausā, kuru lielā mērā laboratorijās ir konstruējis pats cilvēks.

Kādus kārumus dot sunim?

Lai suņi nepārēstos, neuzēstos, svarīgi arī pievērst uzmanību kārumiem, ko dot sunim par labu padarītu darbu treniņos, svētkos vai citkārt. Svarīgi izpētīt arī kārumu sastāvu, nepieciešamības gadījumā – mainīt pamatbarības apjomu.

Pirmkārt – nekādas šokolādes, ķiplokus vai sīpolus, kā arī vīnogas, rozīnes, avokado un arī riekstus. Šādi produkti cilvēkam nekaitē, bet sunim var izraisīt dažādas toksiskas reakcijas. Vēl sunim nevajadzētu dot piena produktus ar laktozi, nevajadzētu arī mēģināt, kas notiek, ja suni pacienā ar kādu alkoholisku dzērienu.

Saistībā ar speciāli ražotajiem suņu kārumiem "Aizliegtais paņēmiens" viesojās uzņēmumā "Fish OK" Talsu novadā, kur top gardumi suņiem, kas tiek eksportēti, pamatā uz ASV. Uzņēmumā saimnieko Oskars Kirilovs ar biznesa partneri un sievu Madaru Lorenci. Savulaik te bijusi zivju konservu fabrika ar zivīm cilvēku pārtikai, bet līdz ar sankcijām pret Krieviju 2018. gadā, kas bijis galvenais eksporta tirgus, nācās domāt ko citu. Radusies ideja par suņiem, un viņi sākuši eksperimentēt ar kārumiem draugu suņiem. Šobrīd jau piedāvājumā ir aptuveni 20 dažādi gardumu paveidi – mencu ādas cepumi un bizes, reņģu podziņas, lašu ādas kubi ar mellenēm un citi. 

Vikī – sportiska korgija šķirnes meitene, ēd sauso barību bez graudiem

Vikī ir teju sešus gadus veca korgija šķirnes kuce. Viņas saimniece ir Ilze, kurai Vikī ir pirmais suns. Ilze ļoti rūpējas gan par Vikī pareizu ēdināšanu, gan figūru. Vikī ar Ilzi nodarbojas ar suņu sportu, kur suns un saimnieks skrien kopā pa trasi, kur tiek pārvarēti dažādi šķēršļi, kas veicina suņa un saimnieka sadarbību. Vikī atbilst veselīga korgija svaram, katru dienu iet divās pastaigās, dienā nostaigājot vismaz 5 kilometrus, un nedēļā divreiz dodas jau garākās – 8–10 kilometru – pastaigās. Suni baro tikai ar sauso barību bez graudiem. Cena šādai barībai ir aptuveni 10 eiro par kilogramu. Ilze, barojot Vikī, stingri pieturas pie ražotāja ieteiktās dienas devas apjoma. 

Eskobars – vārīgs baseta šķirnes puika ar alerģiju pret vistu 

Eskobars ir baseta šķirnes suņu puika, kuram ir gan savs profils "Facebook", gan arī sava īpašā ēdienkarte. Viņš nedrīkst ēst vistu. To atklājis viņa saimnieks Sandris. No četru mēnešu vecuma Eskobaru baroja ar vistas sauso barību, līdz sešu mēnešu vecumā sunim sākās problēmas ar vēderu. Atklājies, ka Eskobars nepanes vistas olbaltumvielas. Tagad saimnieki zina, ka Eskobaram ir alerģija pret vistas gaļu, viņu baro ar cita veida gaļu gan sausās barības, gan konservu formā. Reizēm Eskobars tiek barots arī ar jēlu vai vārītu gaļu. 

Amber Yule, Noa, Kiju – izstādēm gatavotas japāņu akitas, kas pārsvarā pārtiek no svaigas gaļas

Baibai mājās ir trīs japāņu akitas šķirnes suņi, kas pārsvarā uzturā lieto svaigu gaļu. Ģimenes acuraugs – Amber Yule, kas tulkojumā nozīmē Dzintara Ziemassvētki, viņai jau 12 gadi, viņas meita Noa ar iesauku Pelīte – 8 gadi, jaunulis Kiju (3 gadi), kas kovida laikā atceļojis no Japānas. Visi Baibas suņi ir izstāžu suņi ar neskaitāmiem apbalvojumiem. Saimniece akitu pašsajūtu ļoti uzmana. Lai arī akitas dzīvo privātmājā, var dauzīties pa pagalmu, tāpat tiek vestas regulārās pastaigās. Savulaik suņu ēdināšanā dominējusi sausā barība bez graudiem, taču dzīvnieki ir bijuši izvēlīgi, beigās kļūstot par svaigēdājiem. 

Ašera – mopsis, kas gadiem cenšas notievēt; mopši – viena no neveselīgākajām suņu šķirnēm

Kristīnes mopšu šķirnes dāma Ašera savulaik kopā ar otru ģimenes mopsi Mūnu piedalījās Latvijas Televīzijas raidījuma "Ķepa uz sirds" tievēšanas maratonā – abas bija diezgan apaļīgas. Mūna nomira pirms diviem mēnešiem – pie vainas bijusi urīnceļu akmeņu slimība, kuras cēlonis nav zināms. Ašerai patlaban ir gandrīz 10 gadu, pēc vairākiem centieniem tievēt viņa arvien ir virs mopšu svara normas – viņas vecumā vajadzētu svērt ap 10 kilogramie, bet viņas svars ir gandrīz 13. Mopši vairākos pētījumos atzīti par vienu no neveselīgākajām suņu šķirnēm.