Nesenos notikumus atstāstīja DAP direktore Gita Strode: "Bija trīs varianti, šis te Francijas variants tika akceptēts no mūsu puses. Pirms dzīvnieka pārvietošanas un lēmuma pieņemšanas par pārvietošanu mums bija jāsaņem Francijas iestāžu vērtējums, vai uz konkrēto zooloģisko dārzu dzīvnieku var pārvietot."
Pēc karantīnas Rīgā speciālisti nolēma nogādāt lācēnu zoodārzā-patversmē "La Tanjer" Francijā, jo Latvijā nebija brīva voljēra un jauna būvniecībai naudas nebija. Tad DAP no trim vietām dažādās valstīs kā vispiemērotākās jaunās mājas lācēnam izvēlējās zoodārzu Francijā gan infrastruktūras, gan personāla, gan pieredzes ziņā.
Tagad sociālajos medijos vairāku nevalstisko organizāciju kontos pausta kritika, atsaucoties arī uz kāda franču medija rakstu – lācēna pārvešanai neesot bijis atbilstoša sertifikāta, personāls galapunktā – nekompetents, bez pieredzes lāču palaišanai savvaļā.
Organizācijas "Latvijas ainava" valdes locekle Astrīda Notte norādīja: "Tas, ko mēs redzam no video, tas pirmais, ka lācēns tiek transportēts kastē, zoodārza pārstāvis (..) sēž pie būra un no rokas, kā jau arī Francijas puse atzīmē, pilnīgi neadekvāti, neatbilstoši baro, smukās šķēlītēs griež un dod caur šī būra spraugām ābolīšus, un tas ir pilnīgi nepieņemami."
Latvijas Radio mēģināja sazināties arī ar zoodārzu-patversmi Francijā, taču tur uz telefona zvaniem neatbildēja, atskanēja vien automatizēta atbilde par darba laiku un apmeklējuma nosacījumiem.
Dzīvnieku tiesību aizstāvju "Facebook" lapās pārpublicēta arī virkne citu pārmetumu. Piemēram, lācēna karantīnas laiks Latvijā bijis aizdomīgi īss un lācis neesot atbilstoši vakcinēts.
Rīgas Zooloģiskā dārza Zinātnes un izglītības nodaļas vadītāja Rebeka Šķērstiņa norādīja: "Gribās jautāt, kas būtu bijusi īstā vieta lācēnam? Mūsu līdzekļi un mūsu pieredze to absolūti neatļauj, nevienam Latvijā to neatļauj. Arī kopumā sabiedrības attieksme ir sarežģīta šādos gadījumos. Kopumā daudz no kritikas bija nepārbaudīta informācija. Tur bija minēts aizdomīgais karantīnas laiks. Tas viss ir atrunāts, pieejams un pārbaudāms. Un mēs arī esam zem skrupulozas uzraudzības. Tas, ka nebija vakcinācija, ir klaji nepatiesi."
Jāpiemin, ka DAP izvēlējusies šo zoodārzu, paļaujoties uz zinātniskā institūta "Cites" atzinumiem. Tā ir organizācija, kas Francijā kontrolē aizsargājamo īpatņu pārvietošanu. DAP ceturtdien norādīja, ka tā lūgusi šai organizācijai skaidrojumu, lai, kā norādīja DAP direktore, saprastu, kas ir pēkšņi mainījies, jo vēl pirms aptuveni mēneša neesot bijusi tāda informācija, ka ar šo zooloģisko dārzu ir kaut kādas problēmas.
KONTEKSTS:
Dabas aizsardzības pārvalde aprīlī notvēra Limbažu–Alojas ceļa posmā vairākas dienas klīstošu lācēnu un nogādāja to Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, kur tas nonāca karantīnā. Sākotnēji bija cerība, ka mazuļa māte ir tuvumā, tāpēc dzīvnieks netika traucēts, tomēr, lai novērstu tā sadursmi ar automašīnām vai tuvējo viensētu suņiem, dzīvnieku notvēra. No Rīgas zoodārza tālāk lācēns aizceļoja uz Franciju.
Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir īpaši aizsargājami dzīvnieki. Tie ir lielākie no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kilogramus.
