Zane Burnicka sevi sauc par suņu cilvēku, kurš jau kopš bērnības ir pāraudzināts par kaķu cilvēku. Viņai ļoti patikuši suņi, tomēr mammai vairāk pie sirds gājuši kaķi. Tā kā dzīvesvieta joprojām Zanei ir Rīgas centra dzīvoklis, sapnis par suni tā arī palicis bērnībā.
Viņa stāstīja: "Es biju nopirkusi grāmatiņu "Pašaudzināts draugs" – tā bija izlasīta tā, ka lapas juka ārā. Uz Tērbatas ielas netālu no Vērmaņdārza bija tāds mednieku veikaliņš, es biju nopirkusi kakla siksniņu un pavadiņu, bet suņa man nebija, mamma neļāva – nu kur Brīvības ielā, 6. stāvā. Viņa labi apzinājās, kurš būs tas, kas vedīs suni visu laiku ārā."
Dzīvot un justies laimīgai tajā pašā dzīvoklī, ko par savu dzīvesvietu gandrīz pirms 90 gadiem savulaik izvēlējās viņas vecvecvecāki, ir liela dāvana, atzīst Zane. Turklāt no senču laikiem saglabāti gan trauki, gan dažādi aksesuāri un mēbeles, ko Zane pamazām atjauno pati savām rokām.
Kaķu klātbūtne šajā dzīvoklī ir kļuvusi par tradīciju. Turklāt nereti, lai minkam nebūtu garlaicīgi, kaķu bijis vairāk nekā viens. Pirms trim gadiem Zane meklējusi kompanjonu ģimenes mīlulim, kura pārinieks bija devies prom uz citiem medību laukiem.
Pavisam maziņo kaķēnu nākamā saimniece ieraudzīja "Facebook" kādā dzīvnieku glābēju grupā. Kaķis bijis tik līdzīgs vienam no Zanes kādreizējiem mīluļiem vārdā Jūlijs, ka tāpēc kaķēnam tika dots vārds Augusts.
Zane cerējusi, ka mazais Augusts kaķenē, kas nu palikusi viena, atmodinās mātes jūtas. "Mātes jūtas neatmodās. Paskatījās, pateica: "Man viņš nepatīk, nesiet prom." Bet, nu, lēnā garā sarada. Es neteikšu, ka viņa viņu iemīlēja. Viņa viņu audzināja. Bet arī gulēja abi divi kopā. Koda viens otram. Pēc tam nolaizīja... nu, kā jau kaķi to dara," par Augusta sadzīvošanu ar kaķeni stāstīja Zane.
Lai arī galvenokārt kaķi viņas ģimenē nonākuši no patversmēm vai izglābti kādā citā veidā, Zane piekrita, ka vienmēr mājās atvests jauns mīlulis, kam nav zināma izcelsme un raduraksti, un savā ziņā tā ir laimes spēle.
Tikmēr Augusts strikti ir sadalījis lomas, kādas katrs mājinieks tēlo viņa galmā. Zani viņš izvēlējies par barotāju, bet Zanes dēls Ādams ir tas, kurš drīkst ilgāk paturēt rokās. Lai arī Zane arī grib paņurcīt kaķīti, tomēr esot samierinājusies arī par sev piešķirto barotājas lomu un celšanos pasniegt brokastis Augustam kaķa izraudzītajā laikā.
Lai arī pēc Augusta uzvedības modeļa nenoliedzami viņš Zani uztver kā apkalpojošo personālu, Zane, kā jau visi īsteni kaķu saimnieki, atzīst, ka pati ļoti labprāt ļaujas būt sava kaķa kalpone. "Viņš ir milzis! Vai tad nav? Un tad es viņam prasu, kur palika tas mazais, smukais kaķītis, ko mēs atnesām mājās? Kas tas par milzi?" par dzīvi ar Augustu stāstīja aktrise.
Nu Augusts mājās ir palicis vienīgais kaķis, tāpēc Zane apsver iespēju atrast viņam jaunu kompanjonu.
Tomēr saimnieci māc bažas, ko par viņas ideju teiks pats Augusts. "Kā viņš to pieņems, vai viņam patiks. Es atnesīšu kaķīti mājas, un mans Augusts kā tāds princis, kurš jau ir izlutināts, viens pats dzīvojot, pacels spalvu gaisā, un es nezināšu, kā rīkoties. Ko man tad darīt? Nest to otru kaķīti atpakaļ?" prātoja Zane.
Iedrošinot, ka ir īpaši paņēmieni un metodes, kā atvest mājās pie ģimenes mīluļa citu kaķi, raidījums "Ķepa uz sirds" kopā ar Zani un viņas dēlu Ādamu devās ciemos uz kaķu patversmi "Kaķa sirds". Lai arī abi tobrīd vēl nebija noskaņoti tieši šodien pārvest mājās Augustam pārinieku, iepazīšanās ar citiem kaķiem jau ir pirmais solis uz šīs ieceres īstenošanu. Zanes simpātijas jau pirmajās minūtēs iekaroja Maksītis, savukārt Ādama favorīts nepārprotami bija Benžamins.
Tā kā Ādamam priekšā mēnesi ilga prombūtne ārpus Latvijas, abi nolēma ar jauna ģimenes mīluļa izvēli nogaidīt. Turklāt šobrīd būtu ļoti grūti vienoties, tieši kuru kaķi vest sev līdzi.
