Šeltiju dzimtene ir Šetlandes sala Skotijā. Šo suņu šķirne tur attīstījusies neatkarīgi no Skotijas kollijiem.
Šīs šķirnes eksperte Anda Baumane stāstīja: "Sākumā bija man kolliju meitene Pamela, ļoti skaista, gudra, saprātīga, mīļa. Un tad, ņemot jau nākamo suni, es gribēju kaut ko līdzīgu, bet gribēju mazākā izmērā, līdz ar to izvēle arī krita uz šeltiju."
Līdzība gan bija tikai suņu izskatā, temperaments un raksturs tomēr izrādījās citādāki. "Abi divi ir gudri, gan vieni, gan otri, gan kolliji ātri mācās, gan šeltiji, bet man liekas, ka šeltijs ir aktīvāks un strādāt gribošāks," sprieda saimniece.
Tas ir gan šeltija lielais pluss, gan mīnuss. Anda Baumane paskaidroja: "Tas nav tikai tāds dekoratīvais sunītis – mājas dzīvei, viņš ir tomēr kā aitu ganu suns, vairāk radīts darbam. Lai gan viņš ir neliels izmērā, viņš ir radīts kā aitu ganu suns un viņam patīk strādāt."
Strādāšana kopā ar saimnieku, viņa komandu izpildīšana šeltijam ir asinīs. Viņi ir populāri adžiliti [suņu veiklības sporta veids – red.], paklausībā, aitu dzīšanā un citos suņu sportos. Šeltiji arī alkst saimnieku uzslavu un grib izpatikt saimniekam. Viņu lielākā balva ir tas, ja saimnieks priecīgs.
"Vispār viņi ir ļoti forši, skaisti, mīļi. Patīk tas, ka viņiem ļoti patīk strādāt, ka viņiem patīk darboties. Jebkuras komandas izpilde viņiem sagādā prieku, ja viņi redz, ka es par to priecājos," norādīja Anda, piebilstot: "Mēs rotaļājamies, man ir interesanti ar viņiem rotaļāties, tā ir atgriezeniskā saite, tās ir emocijas, kuras viņi nevis prasa no manis, bet dod. Ir svarīgi būt cilvēkam, kas vēlas šo visu."
Kāds par to priecājas, bet rimtāka dzīvesveida cienītājam šeltijs var izrādīties pat pārāk enerģisks. Eksperte sacīja: "Cilvēki bieži domā, varbūt pēc sevis spriežot – sunim būs brīnišķīga dzīve, ja viņš viņam nodrošinās iespēju gulēt uz dīvāna visu dienu un varbūt izskriet apkārt mājai, bet patiesībā nē – viņiem patīk aktīvs dzīvesveids."
Aktīvā dzīvesveida dēļ šeltiji slikti pacieš palikšanu vienatnē, slēgtā telpā, vairāk ir piemēroti lauku mājām, nevis pilsētas dzīvokļiem.
Skaistais kažoks rada bažas par grūtu kopšanu, taču šīs suņu šķirnes eksperte aizdomas kliedē, uzsverot, ka šeltijs ir ganu suns, tāpēc viņa skaistums gadu simtos ir kļuvis ļoti praktisks. "Man dzīvē ir bijis arī amerikāņu kokerspaniels. Es zināju, ka es negribu ar pūkainām biezu spalvu kājām, jo zināju, ka tas ir ļoti nepraktiski, un šeltiji šajā ziņā ir ideāli, ka viņiem tās kājas nav īsas, nav pārāk pūkainas, bet tajā pašā laikā viņš ir skaists, viņš ir garspalvains, kā man patīk."
Kā mīnusu var minēt šeltija vēlmi riet biežāk par citiem suņiem. Eksperti skaidro, ka tā nav agresija, tas ir aitu gana gēns. Tāpēc katram saimniekam ir svarīgi apmācīt savu suni, lai koriģētu nevēlamu uzvedību.
Tikmēr par šeltiju veselības vājo vietu uzskata acis. Atbildīgi audzētāji šim faktam rūpīgi seko. "Kucēniem no 6 līdz 8 nedēļai mēs veicam pārbaudes, gan arī lieliem suņiem, pirms klubs izsniedz atļauju turpināt savu šķirni, visiem ir acu pārbaudes." Šī iemesla dēļ eksperte šeltijus iesaka meklēt pie tādiem audzētājiem, kur visi nepieciešamie testi būs veikti un iespējamās problēmas novērstas.
Anda Baumane uzskaitīja, ka pie uzticamiem audzētājiem būs teicami izstāžu vērtējumi, pēc kā var spriest, ka suns atbilst šķirnei, acu pārbaudes, būs mentālās uzvedības testi, kas arī, kā uzsvēra eksperte, ir ļoti svarīgi.
Visos šķirnes aprakstos mazie skaistuļi tiek atzīti par izciliem ģimenes un bērnu draugiem, kuri neies līdzi svešiniekam un vienmēr izvēlēsies savu saimnieku. "Viņš ir uzticams draugs, mīļš, skaists, gudrs, viegli apmācāms, un tajā pašā laikā nav visai pasaulei draugs," piebilda Anda.
