Rīgā kopā reģistrētas apmēram 250 putnu sugas, no kurām ap 180 pilsētā arī ligzdo, bet, protams, dzīvnieku un putnu pasaulē viss nepārtraukti mainās, tāpēc mainās arī sugu un populāciju blīvums, kas apdzīvo pilsētu, norādīja Stīpniece.
"No putnu viedokļa, jā, pilsēta ir droša ligzdošanai, jo dabisko plēsēju ir mazāk. Pilsētas parasti ir arī ar savu mikroklimatu, pilsētas centrā ziemā vienmēr ir siltāks nekā nomalēs un laukos," viņa skaidroja.
Protams, putnus pilsētai piesaista arī tas, cik izšķērdīgi cilvēki mēdz izturēties pret pārtiku. To, ko cilvēks neapēd, bet izmet atkritumu tvertnē, labprāt apēdīs kaija, un tā šī kopdzīve veidojas.
"Piemēram, vārna ir augsti attīstīts dzīvnieks ar apmēram divgadīga bērna intelektu. Ja dizainers nevar uztaisīt tādu atkritumu konteineru, ko tas "intelekts" nespēj atvērt, tad "intelekts" zeļ un plaukst. Šobrīd, piemēram, arī lielākā daļa ligzdojošo sudrabkaiju ligzdo tieši pilsētās," stāstīja Stīpniece.
Diemžēl putnu klātesamība pilsētā rada dažādus izaicinājumus cilvēkiem. Roze stāstīja, ka, piemēram, kaijas Jūrmalā mēdz būtiski ietekmēt cilvēku ikdienu. Pavasarī tās ierīko savas ligzdas uz māju jumtiem, skaļi trokšņo un neļauj gulēt, bet pie savām ligzdām nelaiž un pat uzbrūk. Uz jumtiem kaiju dēļ aizdambējas visas lietus novadīšanas sistēmas, un rodas citas tehniskas ķibeles, nekārtība.
"Kā tas ir mainījies gadu laikā? Ja mēs paskatāmies, kā bija pirms 10 gadiem, [tagad] baloži ir pazuduši. Kādreiz tā arī bija liela problēma, bet šobrīd to ir mazāk. Protams, tāpat ir, kas baro. Ir cilvēki, kas baro kaķus, bet visa šī barība ir pieejama arī putniem apkārt mājas teritorijai," stāstīja Roze.
Viņš norādīja, ka daudzdzīvokļu namu pārvaldītāji cenšas ar putniem sadzīvot, neļaujot tiem veidot savas ligzdas uz māju jumtiem. Uz ēkām, kuras īpaši iepatikušās putniem, tiek uzstādītas ultraskaņas atbaidīšanas ierīces.
"Kopumā, teiksim tā, mēs aicinām visus īpašniekus putnus nebarot un uzmanīt jau pieminētos atkritumu konteinerus. Mēs tikmēr iespēju robežās vācam visas ligzdas nost," stāstīja Roze.
Tāpat liela problēma var būt bēniņi. Ir atsevišķas mājas, kurās jau vēsturiski ilgstoši nav tikuši tīrīti bēniņi, un tie ir aizkrauti ar dažādiem priekšmetiem, tādā gadījumā putniem tā kļūst par lielisku ligzdošanas vietu.
"Tad mēs šos bēniņus vienkārši ņemam un tīrām. Tīrām tā, lai ierobežotu putnu ligzdošanu. Bēniņiem ir jābūt ventilācijai, tad mēs liekam ventilācijas restes, lai putni nevarētu pa ventilācijas šahtām bēniņos iekļūt. Mēģinām ierobežot iekļūšanu maksimāli, cik varam, jo putni rada arī bojājumus kopīpašumam – knābā fasādes, putuplastus," stāstīja Roze.
Putnus svarīgi nebarot arī tāpēc, ka tie, uzturoties cilvēkam kaimiņos, var pārnēsāt dažādas slimības, atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Antra Bormane.
"Pirmkārt, izplatītākā slimība, kas varētu būt saistīta vairāk ar putekļu ieelpošanu, ir psitakoze jeb ornitoze. To tautā reizēm sauc arī par papagaiļu drudzi. Ja tīra bēniņus un citas vietas, kur uzturas putni, ir jāseko, lai cilvēki, kas to dara, būtu nodrošināti ar sejas aizsegiem, respiratoriem, lai šie putekļi neiekļūtu elpceļos, jo tas ir viens no veidiem, kā cilvēki inficējas ar ornitozi," stāstīja Bormane.
Tas jāņem vērā arī tiem, kas ziemā baro zīlītes, – katru reizi pēc tam, kad putnu barotava tīrīta vai tajā ievietota barība, rūpīgi jānomazgā rokas. Tāpat arī pati barotava regulāri jāiztīra un jādezinficē. Tas pats attiecas uz balkonu, ja tajā mēdz uzturēties putni.
"Putnu gripa ir otra ar putniem saistītā slimība, kas skar ļoti smagi pašus putnus – tā, ka veselas populācijas aiziet bojā. Tā pārsvarā raksturīga migrējošiem ūdensputniem," norādīja Bormane.
Lai gan šogad Latvijā putnu gripas uzliesmojumi nav novēroti, jebkurā gadījumā, atrodot beigtu putnu, par to ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas to savāks un veiks pārbaudes.
