Latvijas Universitātes Botāniskā dārza vadošā pētniece Signe Tomsone rāda kopumā ap 4000 kvadrātmetru platībā ierīkotās augu ekspozīcijas, kuras veidotas no dārzā ilgus gadus iekopto augu kolekcijām. Kopumā skatāmas vairāk nekā 1000 augu sugas. Vienā no ekspozīcijām iezīmētas augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas, tā ir kā dzīva botānikas grāmata. Šeit skatāmi dažādi augļi un sēklas, lapas un ziedi, kā arī citas ārējās fiziskās pazīmes, kas bieži saistītas ar katras sugas izdzīvošanu konkrētos apstākļos.
Vēl vienā no ekspozīcijas daļām apkopota arī informācija par interesantiem augu izplatības veidiem, proti, kā tie migrē ne vien ar cilvēka, bet arī ar putnu vai kukaiņu palīdzību.
Pētniece norādīja: "Piemēram, šeit ir mirmekohorie augi. Sugas, kuru sēklas un augļus izplata tieši skudras. Sēklām ir tādi piedēkļi, kuros ir vielas, kas garšo skudrām vai tās to izmanto kāpuru barošanai. Protams, tas ir lipīgs, pielīp skudrām un pa ceļam kaut kur izbirst. Tā tās sēklas izplatās."
Tehnisko augu ekspozīcijā skatāmi augi, no kuriem iegūst eļļas, saldvielas, kaučukaugi un šķiedraugi. Nelielajās dobēs var arī tuvumā izpētīt, kā atšķiras dažādu vecumu koku lapu formas. Tāpat var vērot vīteņaugus, kuru stumbrs ap balstu vienmēr vijas pa labi (piemēram, parastais apinis) un kuri vijas pa kreisi (piemēram, daurijas mēnessēklis).
Pētniece izrādīja: "Tas ir rūgtais arbūzs. Ārstniecības augs, bet vienlaikus indīgs. Mēs arī esam pielikuši zīmi, jo auglis izskatās tieši tāpat kā arbūzs, bet tas nekādā veidā nav izmantojams un vēlams to arī nemēģināt nočiept. Ar šo es gribēju parādīt, ka labāk citos dārzos un dabā neņemt un neizmantot neko, ko nepazīst…"
Savukārt otra ekspozīcija stāsta tieši par ārstniecības augiem, kas vienlaikus var būt arī indīgi, kā minētais arbūzs.
Katram augam pierakstīts arī latīniskais nosaukums un apraksts, kam tie tiek izmantoti. Signe Tomsone skaidroja, ka ekspozīcijā ir arī indikatorsugas, kas aug bioloģiski vērtīgos zālājos, kuru Latvijā ir ļoti maz.
"300 sugu šeit ir, un apmēram puse ir tie augi, kas sastopami Latvijā savvaļā un arī dažādās citās pasaules vietās, kas nav raksturīgi mūsu florai. Ir gan zinātniski medicīnā izmantojamie augi, gan tautas medicīnā izmantotās sugas. Taču interesanti ir tas, ka šī ekspozīcija parāda arī to, kā mēs tiešā veidā varam izmantot dabas labumus un kāpēc ir jāsaudzē biotopi," norādīja pētniece.
Jaunās ekspozīcijas Botāniskajā dārzā tapušas, modernizējot esošo infrastruktūru – izveidoti arī jauni celiņi un ierīkota laistīšanas sistēma. Tāpat līdzās projekta "LatViaNature" ietvaros tapušajām ekspozīcijām entomologs Voldemārs Spuņģis ir uzbūvējis kukaiņu māju, kurā pakāpeniski arvien vairāk mitināsies vientuļās bites, racējlapsenes, zīdbites un citi bezmugurkaulnieki.
