Izglābj upi no pārtapšanas par grāvi
Dzelzupe ir 10 kilometrus gara Stendes upes labā krasta pieteka Talsu novadā. Vietējais aktīvists Gatis Štrauss, veicot upes sakopšanas darbus, ir pierādījis, ka arī viena cilvēka spēkos ir izraisīt pozitīvas pārmaiņas neilgā laikā.
Ne velti saka – ja upe čalo un to dzird, tad tā ir dzīva. Viens no Gata paveiktajiem darbiem ir akmeņu salikšana upītē, kā rezultātā veidojas straujtecītes. "Šie ir manējie, arī tas lielais, tas ir manējais, nu, visi tie lielie saliktie. Te bija pliekans un pliks," savu veikumu "Vides faktiem" izrādīja Gatis.
Viņš skaidroja, ka akmeņi likti pakāpeniski, lai nenošķērsotu upi: "Rodas skābeklis, zivīm ir kur apstāties aiz akmeņiem, jo tur izskalojas mazāka bedrīte un var straumē apstāties, atpūsties."
Vienā upes posmā bija izveidojusies neliela nelegālā izgāztuve – samests šīferis un dažādi citi atkritumi. Nu tie ir aizvākti.
"Šeit atradās liels bebru dambis un bija ciet, tad te gāzās pāri tāds pelēks ūdens. Upīte bija šaura un bija tāda kā kanalizācijas smaka. Tagad var redzēt, kā upe ir atjaunojusies šeit, šajā līkumā," vērsa uzmanību Gatis.
Dzelzupe tika klasificēta kā lēni tekošs grāvis, kas ir meliorācijas sistēmas sastāvdaļa, bet tai vairākos posmos ir ļoti labs kritums, tātad labs straumes ātrums. Tas nozīmē, ka ir ļoti labvēlīgi apstākļi, lai ūdens bagātinātos ar skābekli, un šī upe pēc būtības ir piemērota lašveidīgajām zivīm. Gatis izteica cerību, ka Dzelzupē varētu nārstot nēģi. Taimiņi un foreles jau te redzēti nārstojam, viņš apgalvoja.
Ja zivis grib migrēt, tās peld pa Stendes upi uz augšu. Tad ir svarīgi, lai Dzelzupe būtu labā stāvoklī, lai zivis vairāku kilometru garumā var doties uz savām nārsta vietām.
Tikmēr ūdeņu kvalitātes uzlabošana projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre uzsvēra: "Dzelzupe pati par sevi ir tāds interesants gadījums tieši ar to, ka tur lokālais aktīvists ir panācis uzlabojumus vairākās jomās."
Dzelzupe tika piesārņota pirms vairākiem gadiem notekūdeņu attīrīšanas iekārtas avārijas rezultātā. Toreiz Valsts vides dienests (VVD) uzdeva Talsu novada domei veikt šīs upes attīrīšanu. Tika izstrādāts projekts, bet darbi apstājās, līdz vietējais aktīvists šai upei pievērsa uzmanību.
"Ja vietējais iedzīvotājs nebūtu visu sacēlis kājām gaisā, tad ļoti iespējams aizbrauktu smagā traktortehnika un izrakņātu upi taisnā grāvī,"
atzina Šīre.
Dzelzupe kādreiz tikusi meliorēta, un plāns bija to atkal meliorēt, kas nozīmētu tās pārvēršanu par grāvi. Bet tādēļ, ka nu jau upe ir krietni labākā stāvoklī, ir panākta vienošanās, ka to no jauna neuzraks.
"Ir vienošanās tāda, ka tīrīs tikai to upes posmu, kas ir jātīra, kur tiešām ir sakrājušās niedres un tie mēsli no "Talsu ūdens". Šo posmu tīrīs ar rokām, bez tehnikas," zināja stāstīt Gatis.
Sabeigtas upes remontēt grūti
Latvijā 33% ūdeņu ir labā ekoloģiskā stāvoklī, taču vēl 50% varētu būt labā stāvoklī, ja katrā konkrētajā ūdenstilpē veiktu kādus uzlabošanas pasākumus. Zinātniskā institūta "BIOR" vadošais pētnieks Kaspars Abersons norādīja, ka, pirms ķerties pie darba, svarīgi ir saprast, kā tieši upei palīdzēt.
"Labākais, ko darīt, ir upes nesabeigt; pēc tam remontēt jau ir grūtāk. Ja mēs runājam par bebriem, atkal ir jāskatās konkrētā upe, konkrētais bebru daudzums, un tad ir jādomā, ko ar to visu darīt. Bet vienmēr ir labāk regulēt populāciju, nevis dambjus. Ja runājam par akmeņu likšanu upē – jā, atsevišķi akmeņi vairumā gadījumu kaut ko uzlabos, bet, ja tie būs daudz akmeņi un lielā čupā, tad gandrīz vienmēr tas būs par skādi," skaidroja pētnieks.
Gadījumos, kad upe ir dabiski smilšaina, akmeņu likšana neko nedos – akmeņi vienkārši pārklāsies ar smiltīm. Pirmais ir jāsaprot, ko no upes vēlamies panākt. Ja upes kritums būs 0,3 metri uz vienu kilometru, tad to par straujteci nepārveidosim nu nekādi, lai arī cik akmeņus tajā liktu.
Pirms uzsākt kādas upes sakopšanu, ir jāuzrunā pētnieki, kuri konkrēto ūdenstilpi apsekos un dos norādījumus, kas katrā tās posmā būtu jādara, lai uzlabotu ekoloģisko stāvokli.
"Pavisam noteikti visos šādos ūdeņos ir vesela rinda ar nosacījumiem, kas ir jāievēro, lai šos darbus varētu veikt," uzsvēra Šīre.
Protams, šie darbi prasa līdzekļus, tāpēc ir vērts uzrunāt attiecīgo pašvaldību, lai tā iesaistās.
Būtiskus upes pārveidošanas darbus bez saskaņošanas nedrīkst veikt. Taču, piemēram, bebru aizsprostus, kas upi ir pārveidojuši milzīgā peļķē, gan būtu jānojauc. Tāpat arī vairumā gadījumu akmeņu likšana upē tikai uzlabos tās kvalitāti. Taču pirms jebkuru darbu veikšanas būtu ieteicams vērsties pie speciālistiem. Tāpat var interesēties gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, gan institūtā "BIOR".
