Arī viņiem jāatgūst ticība dzīvei. Tāpēc dzīvnieku glābēji aicina palīdzēt četrkājaiņiem, ja iespējams, iegūt jaunu ģimeni šeit, drošībā.
Pēc 12 ceļā pavadītām stundām dzīvnieku patversmes "Labās mājas" pagalmā ieripojis auto. Tikai viens no tā pasažieriem paceļ balsi. Pārējie ir klusi un nobijušies. Viens pēc otra tiek izcelti desmit būri ar neliela auguma sunīšiem. Viņi visi izglābti no drošas nāves kara zonā.
"Viņi ir zaudējuši savus saimniekus, savu māju, turklāt tas ir noticis īpaši traumatiskā veidā ar sprādzieniem," stāsta Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca.
Dzīvnieku glābēji stāsta, ka arī brīnumi notiek – kāds nams Harkivas apgalbalā bija pilnībā sagrauts. Saimnieki bijuši pārliecināti, ka ķepaiņi ir miruši. Taču izrādījās, ka visi ir izdzīvojuši.
Kopš 10. maija no Harkivas apgabala izglābti vairāk nekā 1000 dzīvnieku.
Dzīvnieku glābēji saņem ziņojumus par vietām, kur vajadzīga palīdzība. Daļa suņu un kaķu palikuši vieni, jo saimnieki miruši. Ir arī citādāki stāsti.
"Vovčanskā zina, kas ir okupācija, zina, kas ir krievi, un viņi ļoti ātri glābās, un viņi atstāja dzīvniekus. Bet ir tādi, kas saka, ka mēs bez dzīvniekiem nekur nebrauksim," stāsta organizācijas "Animal Rescue Kharkiv" pārstāve Jarina Vintoņuka.
Glābjot četrkājaiņus, arī pašu dzīvība ir briesmās. Nupat evakuācijas laikā sašauti divi auto. Pēc izglābšanas daļai suņu un kaķu vajadzīgas jaunas mājas. Tāpēc ar pateicību tiek pieņemta starptautiskā palīdzība, kā arī meklēti jauni saimnieki.
"Visgrūtākais, lai dzīvnieks atkal gribētu dzīvot un saprastu, ka ir, kā dēļ," atzīst organizācijas "Animal Rescue Kharkiv" pārstāve Jarina Vintoņuka. Taču vispirms stresa pārņemtajiem dzīvniekiem, kas nule ieradušies Rīgā, jāaprod ar vidi un mazliet jāatgūstas.
"Cerams, ka ne tikai aiz žēlastības pret kara šausmām, bet cilvēki arī atbildīgi izvērtēs, vai viņi var dot pajumti," saka patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa.
Arī Robins jeb Bims ir kara bēglis no Kramatorskas. Jauks un draudzīgs. Un joprojām gaida īsto saimnieku.
"Bims šeit dzīvo gandrīz divus gadus. Protams, mājās viņš justos labāk. Bet nevajag ņemt dzīvnieku tikai tāpēc, ka ir žēl. Ir jāņem tikai tad, ja gribas ņemties ar viņu, strādāt ar viņu," piebilst Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca.
Tikmēr busiņš, kas dzīvniekus atveda, atpakaļ dosies ar Latvijas ziedotāju saziedotajām precēm un medikamentiem – lietām, ko dzīvnieku glābēji lūguši. Noder arī katrs eiro. Lai stresa pārņemtos dzīvniekus izvestu no kara zonas, vajadzīgs arī auto un degviela.
