Gremošana sākas kuņģī
Suns, kaķis, cilvēks – mēs visi piederam zīdītāju klasei, un mums visiem kā mazuļiem ir nepieciešams mātes piens, taču, organismam paaugoties, rodas būtiskas atšķirības tajā, kāds ēdiens katram nepieciešams.
Kucēnus un kaķēnus jau aptuveni trīs nedēļu vecumā var sākt iepazīstināt ar cieto barību, ko tie patērēs savas dzīves laikā.
"Ja skatāmies uz anatomiju sunim un kaķim, jau sākot ar mutes dobumu, kur sākās gremošanas sistēma, skaidri redzam, ka viņi ir plēsēji. Atšķirībā no cilvēka, viņiem mutē ir ilkņi, kas ir domāti, lai barību nomedītu, saplosītu un norītu. Viņiem gremošana nesākas mutē, tur nav gremošanas šķeļošo fermentu, tas viss notiek kuņģī," skaidroja Freiberga.
Bieži vien, it īpaši suņi, bet reizēm arī kaķi barību, nevis košļā, bet gan rij. Tā ir normāla uzvedība, uzsvēra veterinārārste, jo viņu gremošana sākas kuņģī.
"Viņi saplēš to barību, lieliem kumosiem norij, un tas ir normāli. Jo kuņģis viņiem arī spēj izplesties, it sevišķi suņiem tas ir ļoti krokots un spēj izplesties lielā apjomā – tās krokas izlīdzinās, kad barība nonāk kuņģī. Cilvēks no suņa un kaķa ir ļoti atšķirīgs ēšanas ziņā," skaidroja Freiberga.
Sunim un kaķim – katram sava barība
Tāpat veterinārārste uzsvēra, ka arī suns un kaķis savstarpēji ir atšķirīgi ēdāji. Kaķis par 98% ir gaļēdājs, un viņa barībā būs maz augu valsts izcelsmes produktu, kamēr suņa ēdienkartē to būs vairāk.
"Ja mēs skatāmies uz suņa un kaķa diētu, kaķim kā gaļēdājam uzturā ļoti daudz jāuzņem proteīns. Sunim uzturā proteīns arī ir jāuzņem, bet tas nav nepieciešams tik daudz kā kaķim. Tāpēc suns var ēst kaķa barību, bet tas nav vēlams, jo tā ir daudz treknāka, un suns var lieki uzkrāt nevēlamu svaru," norādīja Freiberga.
Protams, ja suns kādreiz iztukšos kaķa bļodiņu, nekas traks nenotiks, bet tajā dienā viņam var būt šķidrāka vēdera izeja.
Savukārt kaķi barot ar suņu barību nav ieteicams, jo tajā nav pietiekami augsts proteīna daudzums, kā arī kaķiem būtiski nepieciešamā aminoskābe taurīns. Attiecīgi nedz kaķi ar suņu barību, nedz suni ar kaķu barību ikdienā barot nedrīkst. Katram dzīvniekam jāizvēlas viņam piemērota sausā barība.
"Sausā barība ir ērta. Tā ir sabalansēta barība ar dažādiem proteīna avotiem, kas tiek izmantoti, un tā ir pilnvērtīga barība, ar ko dzīvniekam tiek nodrošināti visi viņam nepieciešamie vitamīni, mikroelementi, makroelementi, proteīns, tauki un nedaudz arī šķiedrvielas, kas tiek pievienotas klāt," norādīja Freiberga.
Ja dzīvniekam parādās kādas veselības problēmas – blāvs apmatojums, blaugznas, šķidra vēdera izeja vai pastiprināta gāzu veidošanās, tad, pirmkārt, jāpārskata dzīvnieka ēdienkarte, tostarp arī kārumi, kas tiek doti.
Par svaigēšanu
Mūsdienās arvien populārāka kļūst arī svaigā barošana, kad suņiem un kaķiem tiek dota svaiga gaļa, un tostarp arī orgānu gaļa – aknas, nieres, kuņģi, tesmeņi, liesa un tamlīdzīgi.
"Orgānu gaļa ir laba, bet ir nozīme daudzumam. Mēs nevaram pārspīlēt un dot kā pamata ēdienu orgānu gaļu.
Zinu, ka saimniekiem bieži vien ir izdevība nopirkt šos subproduktus, kas ir lētāki, un tas kļūst par dzīvnieku pamatēdienu. Pēc laika tad var sākt novērot gremošanas trakta problēmas, jo orgānu gaļai nevajadzētu pārsniegt vairāk kā 10%, maksimums 15% no dienas devas," norādīja Freiberga.
Ja saimnieks savu mīluli vēlas barot ar svaigu gaļu, jāņem vērā, ka dzīvnieka pamatēdienam ir jābūt muskuļu gaļai kopā ar kauliem, un arī kauli nedrīkst pārsniegt vairāk kā 15% no dienas devas.
"Ja dzīvnieks ir pieradis ēst svaigus kaulus, tos ēd lēnām un mierīgi, nerijot lieliem gabaliem, tad viss ir kārtībā ar gremošanas sistēmu. Ja dzīvnieks nav ēdis ilgu laiku svaigus kaulus un pēkšņi tāds tiek iedots pagrauzt, tas var izraisīt gremošanas problēmas. Tā var būt mīksta vēdera izeja, vemšana," norādīja Freiberga.
Svarīgi – termiski apstrādātus kaulus dzīvniekiem nedrīkst dot! Termiski apstrādāts kauls ir zaudējis mitrumu, ir ass, un dzīvnieka gremošanas trakts to nespēj sagremot.
