Engures ezera dabas parks savā teritorijā ietver ne tikai pašu ezeru, bet arī mežus, kas atrodas starp ezeru un jūru, kā arī ūdenstilpnes rietumu krastā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 12 tūkstoši hektāru.
Engures ezers ir piejūras ezers, tāpēc ir sekls. Tā dziļākā vieta ir vien nedaudz virs diviem metriem – trīs metru dziļas vietas ezerā nav nekur. Pateicoties tam, Engures ezeru plaši apdzīvo dažādi ūdens putni.
"Engures ezers, kā jau visi seklie ezeri, vēsturiski ir bijis bagāts ar dažādu sugu ūdens putniem.
Pīles ir plaši pārstāvētas, bet nu to skaits pēdējos gados diezgan strauji sarūk. It sevišķi tādām atsevišķām sugām kā brūnkaklim un platknābim, vēl šim tam skaits ir stipri samazinājies," stāstīja Šiliņš.
Iemesli tam ir dažādi, un šāda situācija novērota ne tikai Engures ezerā. Pīļu skaits visā Eiropā samazinās, vērtēja Šiliņš. Viens no iemesliem ir plēsēju – Amerikas ūdeļu – skaita palielināšanās.
"Latvijas faunā Amerikas ūdele jau ienākusi stabili. Tā ir invazīva suga, kas ir ļoti plastiska un piemērojusies dzīvei savvaļā," norādīja Šiliņš.
Amerikas ūdeles Latvijā plaši izplatījušās gan ezeros, gan upēs un strautos, un kopumā ir lielā daudzumā, uzsvēra Šiliņš.
"Mēs iespēju robežās cīnāmies, bet kopumā cīņa valsts mērogā ir nepietiekama. Tur, kur ar to necīnās, Amerikas ūdele izposta līdz 80% no ligzdām. Ietekmē arī dabiskā mirstība un viss pārējais, līdz ar to [pīļu] populācija iet uz leju," stāstīja Šiliņš.
Augusta beigās Latvijā oficiāli atklāta pīļu medību sezona, tostarp arī Engures ezerā, taču, kā atzina Šiliņš, pīļu skaits ir tik mazs, ka īsti nav ko medīt.
"Sezonas sākums bija ar salīdzinoši zemu ūdens līmeni, un pīļu skaits bija ne pārāk liels, bet pietiekošs. Savukārt pēc pēdējām lielajām lietavām diennakts laikā ūdens līmenis uzkāpa par 20 un vairāk centimetriem, un tagad tas ir tāds, ka peldpīlēm ezerā nav daudz ko meklēt.
Līdz ar to pīļu skaits ir ļoti mazs, un īsti nav ko medīt," stāstīja Šiliņš.
Kamēr Engures ezerā nesāks apmesties no ziemeļiem cauri ceļojošās pīles, tikmēr medniekiem tur darīt nav ko, secināja Šiliņš. Taču arī pēc tam jārēķinās, ka pamatā sanāks nomedīt tikai meža pīles.
"Pamata suga, ko medī, ir meža pīle, un tad visas pārējās. Kādreiz, kad Engurē bija daudz brūnkakļu, platknābju un pelēko pīļu, tad arī tās tika plaši medītas, bet pēdējos gados pamatā dominē meža pīles," stāstīja Šiliņš.
Vienlaikus gluži tāpat kā sarūk pīļu un pīļu sugu skaits, mazinās arī mednieku pulks, kas vēlētos medīt ūdens putnus. Šiliņš Engures ezera dabas parka fondā strādā jau kopš 1998. gada, un šo gadu laikā novērojis lielas pārmaiņas ūdens putnu medību tradīcijā.
"Mednieku skaits ir nesalīdzināmi mazāks kā pirms 30 gadiem. Kopumā ūdens putnu medības Latvijā ar katru gadu paliek arvien mazākā un mazākā apjomā, jo mednieki vairs nav aktīvi uz to.
Ja kādreiz Engurē uz medību atklāšanu nevarēja laivu dabūt, jo jau pusgadu iepriekš visas uz atklāšanas dienu bija aizrunātas, tad tagad nav īpašu problēmu dabūt bāzēs laivu. Mednieku ir stipri mazāk, medību slodze ir reizes 10 samazinājusies," stāstīja Šiliņš.
Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka pašu pīļu skaits sarūk, bet arī ar to, ka ūdens putnu medībām vajadzīga liela precizitāte un spēja putnus arī atpazīt lidojumā, jo, piemēram, līdz 15. septembrim ir vesela rinda sugu, kuras medīt vēl nedrīkst, piemēram, platknābi, baltvēderi, garkakli.
"Piemēram, brūnkakli vispār nedrīkst medīt. Līdz ar to medniekam ir jāspēj lidojumā atšķirt, kas lido. Tas lielai daļai mednieku sagādā problēmas," atzina Šiliņš.
Savukārt putnu vērotājiem Šiliņš atgādināja, ka labākais laiks, kad vērot putnus Engures ezera dabas parkā ir pavasaris, nevis rudens.
"Rudens Engurē īsti nav labs [putnu vērošanai], jo mēs neesam gluži uz migrācijas ceļa. Tas aiziet vairāk pa Baltijas jūras krastu, un mēs to īsti neķeram. Pavasarī labākais laiks, kad vērot putnu migrāciju Engurē, ir aprīļa beigās, maija sākumā," ieteica Šiliņš.
