Pētnieks Žagars vasarā kopā ar komandu vērtēja Valmieras novada divu ezeru – Dauguļu Mazezera un Rāķa – ekosistēmu. Ūdens kvalitāte esot laba, bet par zivju stāvokli ūdenstilpē ir cits stāsts.
"Cilvēks galvenokārt no ūdeņiem izņem plēsīgās zivis, ko mums garšo ēst. Vai tas būtu asaris, zandarts vai Norvēģijas lasis. Tās ir garšīgās zivis, kas mums patīk, un tās ir plēsīgās zivis.
Salīdzinājumā, tas ir kā vilkus izņemt no meža. Tad stirnu paliek par daudz.
Kopumā plēsīgo zivju procents ir pārāk zems," skaidroja SIA "Saldūdeņu risinājumi" pētnieks Matīss Žagars.
Ja plēsēju nav, samazinās barības daudzums, zivis lēnāk aug, un tas negatīvi ietekmē ūdenstilpes.
"Tajā brīdī, kad nekontrolē, tad raudas, plauži savairojas. Zivis rokas pa grunti, padara ūdeni duļķainu un izēd zooplanktonu, mikroskopiskus vēžveidīgos, kuri savukārt nespēj izēst mikroskopiskās aļģes. Rezultātā "ezers zied"," norādīja Žagars.
Lai uzlabotu ezeru ekosistēmu, vienkārša zivju mazuļu ielaišana ūdenstilpē nepalīdzēs, sacīja pētnieks:
"Ja mēs paņemam cauru maisu un beram tajā iekšā, tur nav jēgas nekādas.
Piemēram, ja pavasarī, nārsta laikā, maluzvejnieki izņem lielās zivis, kad tās koncentrējas un ir aktīvas, tad tam, ka vēlāk ielaižam mazuļus, nav jēgas."
Risinājums ir sadarbība, pētniecība, secinājumi, tad rīcība kopā ar ezeru īpašniekiem – rūpēties par zivju daudzumu, neļaut tās izmakšķerēt, neļaut rūpniecisku darbību pie ūdenstilpēm. Un ar šiem secinājumiem pētnieki vēlējās iepazīstināt vietējos iedzīvotājus.
Tomēr sapulci apmeklēja vien 10 cilvēki, no kuriem neviens nebija no vietējās sabiedrības. Atnāca pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvaldes ļaudis. Un arī šis ir fakts, par ko zinātnieki liek aizdomāties – ja vietējie iedzīvotāji neizrāda interesi, tad vietvarai būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams ieguldīt resursus šajos ezeros.
Valmieras novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Evija Ozola atzina, ka problēmas risināšanā vietējo iesaiste ir nepieciešama:
"Bet šodien redzam vietējo iedzīvotāju ļoti zemu aktivitāti. Nākošajā gadā mums ir plānā Burtnieku ezera izpēte. Kopš pēdējās izpētes būs pagājuši pieci gadi."
Vietvara tālāk domās, kā palielināt sabiedrības izpratni un interesi, kā arī lems par ezeriem, kuriem ir nepieciešama steidzamāka ekosistēmas uzlabošana, un tiem, kuri nebūs prioritāte. Viena ezera izpētes izmaksas sasniedz aptuveni 4000 eiro, lauvas tiesu – 3500 eiro – sedz Valsts zivju fonds, bet pārējo summu nodrošina vietējā pašvaldība.
