Pirms gada kucēnus kāds nometa no tilta upē. Viņi gan neiekrita Aiviekstes ūdenī, bet uzkrita uz veca, zālēs ieauguša balsta. Vārgos smilkstus pēc palīdzības saklausīja kāds garāmgājējs. Pirmo diennakti par mazajiem kamolīšiem gādāja visa glābēju maiņa. Bet tad Ivars nolēma visus trīs kucēnus paņemt uz mājām.
Te nu ir manas meitenes - tā Ivars iepazīstina ar Laini un Lakiju. Arī trešais kucēns izaudzināts un tagad dzīvo pie paziņas. “Nedēļu pirms tā, kad izvilkām meitenes, no upes, atbraucu no darba Kristiāna bija atstājusi vēstuli uz galda – Mīļo Salaveci atnes uz Ziemassvētkiem mazu kaķēnu vai kucēnu. Re, kā Dievs nav mazais bērns, piepildījās viņas sapnis,” stāsta Ivars.
“Ar šādām barojām. ik pēc divām stundām. Ejam pastaigāties.. spēlējamies. Biju atnesusi eglīti, bet viņas saplēsa,” par suņiem stāsta Ivara meita Kristiāna Sloka.
Pirmās trīs nedēļas bijis grūti ar tik maziem kucēniem, taču viņš ne mirkli nožēlojot, ka paņēmis. Labsirdīgas pēc rakstura, labi sargā sētu un ir labas rotaļu draudzenes bērniem. Arī Laine un Lakija savu glābēju dievinot.
Drīz abas suņu meitenes dosies mācīties pie kinologa. “Dzīvniekam arī tomēr jāiet skolā, jāmāca, nevar tikai paņemt un man vienalga, ko viņi dara un kur skraida,” norāda Ivars.
Par ugunsdzēsēju glābēju Ivars strādā jau septīto gadu. Darbs ļoti patīkot. Par cilvēcību dienesta pienākumus pildot, saņēmis pateicību no Madona novada domes. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir uzslavējis par priekšzīmīgu darbu.Ivars neuzskata, ka būtu paveicis ko īpašu.
“Ja ir gatavs palīdzēt mazās lietās, tad ir gatavs arī lielām lietām. Ir cilvēki, kas mazām lietām vispār nepievērš uzmanību. Tāpat kā pilsētā daudz reižu braucu.. skatos cilvēks guļ. Nesen bija.. braucu skatos puika sēž uz soliņa, velosipēds blakus. Guļ.
Domāju, ka nav kaut kas kārtībā. Saku - dēls, tev viss kārtībā. Jā, es vienkārši atpūšos.
Es nekad nepabraukšu garām. Cilvēkiem tagad tāda attieksme, ka viņi domā tikai par sevi. Zemē guļ.. jūt, ka sadzērusies. Rudeņos cik tur vajag nosalt, bet viņš ir cilvēks. Jādod iespēja dzīvot,” saka Ivars.
