Dažādi vides risinājumi, tostarp bezatkritumu dzīvesveida piekopšana, ne vienmēr prasa milzīgus līdzekļus, norādīja Lūse: “Katram cilvēkam var būt savas lietas, ko viņš var darīt. Paņemt līdzi savu maisiņu, kad iet pirkt augļus vai dārzeņus, – tas nemaksā neko. Izvēlēties nepirkt lietu, ko zini, ka pēc pāris nedēļām tā vairs nebūs vajadzīga, neiekrist atlaidēs – to var jebkurš, un tas pat palīdz ietaupīt naudu.”
“Bezatkritumu dzīvošana, ja mēs to saprotam kā atbildīgu izturēšanos pret to, ko tu pērc, tā noteikti nav dārga, tā ir lētāka,” viņa piebilda.
“Es teiktu, ka vienreiz lietojamais iepakojums ir ļoti dārgs, tikai par viņu nemaksājam veikalos, par viņu maksā dzīvnieki, cilvēki, kas dzīvo blakus ražošanas iekārtām, un noteikti mēs paši arī maksājam ar savu veselību un vides piesārņojumu, kas apkārt rodas. Ja nemaksāsim mēs, maksās mūsu bērni, bet kāds maksās,” sacīja Lūse.
Tāpat dzīvesveida pielāgošanu tam, lai samazinātu ikdienā radīto atkritumu daudzumu, nevajadzētu uztvert kā kaut ko ļoti sarežģītu. Nav nepieciešams ieradumus mainīt krasi.
“”Zero waste”, tā nulle [atkritumu], ir ideāls, uz ko tiekties, bet ne tā, ka pāri līķiem, ne līdz absurdam.
Korektākais apzīmējums laikam būtu “less waste” – mazāk atkritumu. Katrs cilvēks skatās pēc savas situācijas, kas kuram nozīmē mazāk, un cik ļoti katrs ir gatavs par to domāt un investēt tajā laiku,” stāstīja Veide.
“Mums nav vajadzīgi pieci cilvēki, kas 100% izpilda “zero waste” principus. Mums vajag daudz cilvēku, kas izpilda 80%. Tā ietekme tad būs daudz lielāka,” viņa uzsvēra.
Bezatkritumu dzīvesveida kustības pārstāve norādīja, ka atkritumu daudzumu iespējams samazināt arī ar mazu piepūli un ar laiku ieviestie ieradumi kļūst pašsaprotami.
“Tas ir kā higiēna; mēs iztīrām zobus, tīrām māju, tikpat labi mums jāuztur tīrībā un kārtībā mūsu pasaule, kurā mēs dzīvojam. Tas ir solis tālāk ārpus sava ķermeņa, ārpus savas mājas,” vērtēja Veide.
Tas, ko var darīt ikviens, ir radīt atkritumus pēc iespējas atbildīgāk un neradīt tos tad, kad tas nav nepieciešams. “Pirmais “zero waste” bauslis man būtu nepirkt mēslus, vienkārši izsakoties,” secināja Lūse, vienlaikus uzsverot, ka katram cilvēkam ir sava vērtību skala, un tas, kas kādam var likties nevajadzīgs, citam ir ļoti svarīgs.
“Bezatkritumu vai mazatkritumu dzīvesveidam nav jābūt mokām,” viņa piebilda.
“Kad mēs runājam par “zero waste”, tā nav tāda absolūta atkritumu neradīšana. Daudzi, kas ir organizācijā, saka – mēs esam mazatkritumu cilvēki nevis bezatkritumu cilvēki. Kaut ko jau mēs katrs radām, vai nu tāpēc, ka dzīvojam sistēmā, kurā atkritumus neradīt ir ļoti grūti, vai arī tāpēc, ka ir lietas, kas kaut kur ir jāliek un no kurām ir jātiek vaļā, kuras tiešām ir nevajadzīgas,” norādīja bezatkritumu kustības pārstāve.
