Latvijā ik gadu tiek konstatēti ap 20 līdz 30 savvaļas sugu izstrādājumu nelegālās tirdzniecības un ievešanas pārkāpumu. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jēkabs Dzenis vērtē, ka tendence ir augoša, un par galveno iemeslu arvien nosauc iedzīvotāju zināšanu trūkumu.
Ikviens no mums nejauši var kļūt par aizsargājamo sugu nelegālās ieguves un tirdzniecības atbalstītāju, gan iegādājoties suvenīrus ārvalstīs, gan dažādus kosmētikas un pārtikas produktus Latvijā.
''Latvijā ir pusi uz pusi tie gadījumi, kurus konstatē uz robežas, kad kāds mēģina ievest šos produktus. Tāpat daudzi aizsargājamo savvaļas dzīvnieku izstrādājumi ļoti bieži parādās vietējā tirgū. Tirdzniecība ar šīm lietām ir aktuāla jau teju 40 gadus un paliek arvien aktuālāka, jo tās produkcijas vērtība nelegālajā tirgū pieaug un piesaista arī organizētus grupējumus. Arī Latvijas mērogā šo gadījumu skaits pēdējos gados pieaug,'' klāsta Dzenis.
3. martā visā pasaulē atzīmē Pasaules savvaļas sugu dienu, kas šogad veltīta lielajiem kaķiem – apdraudētajiem plēsējiem. Daļa no nelegālā veidā iegūtiem izstrādājumiem no savvaļas kaķu sugām nonāk arī Latvijā. Pērn mēģināts piedāvāt tirdzniecībā nelegālu Eiropas lūša ādu un izbāzni, kā arī konfiscēta Centrālamerikas savvaļas kaķa - ocelota kažokādas josta
''Arī no lielajiem kaķiem bijuši gan lauvas izbāznis, tīģera āda, gan medikamenti ar tīģera vai leoparda daļām un arī lūšāda. Tiesa, attiecībā uz lūsi kā par Latvijā medījamu dzīvnieku šobrīd ir iespējams arī saņemt speciālu sertifikātu tā izstrādājamu tirdzniecībai Eiropas Savienības mērogā. Taču tie konstatētie gadījumi ir mēģinājumi nelegāli ievest lūšu ādas, kas arī nelegāli, bez atļaujām, nomedīti Krievijā vai arī bijis pat redzams, ka lūsis nomedīts laikā, kad tas ir aizliegts konkrētajai sugai. Pēc kažoka bieži ir skaidri redzams, kad dzīvnieks nomedīts,'' skaidro Dzenis.
Dabas aizsardzības pārvalde šodien Eiropas Savienības mājā rīko stāstu pēcpusdienu “No suvenīriem līdz bruņotiem konfliktiem – īsumā par apdraudēto sugu nelegālo tirdzniecību”. Diskusijā skaidros, kāda ir patiesā apdraudēto sugu nelegālās tirdzniecības cena un sekas ne tikai augu un dzīvnieku pasaulē, bet arī sabiedrībai. Būs iespēja arī apskatīt Latvijā konfiscētos apdraudēto sugu izstrādājumus. Dzenis papildināja, ka
par darbībām ar apdraudēto sugu izstrādājumiem var noteikt arī naudas sodus fiziskai personai līdz 700 eiro apmērā, kā arī var saukt pie kriminālatbildības.
''Pārsvarā tie ir cilvēki, kas dodas ceļojumos un iegādājas šos izstrādājumus kā suvenīrus – alkoholiskie dzērieni ar čūskām pudelē, koraļļi, krokodilādas izstrādājumi. Te cilvēki pārsvarā atsaucas uz nezināšanu, un arī tirgotājs tajā valstī viņus nepainformē, ka to nav atļauts ievest Eiropas Savienībā. Organizētā noziedzībā cilvēki orientējas uz apdraudēto sugu produktiem, kam lielākās cenas – tīģeris, ziloņkauls, degunradža rags –, šī grupa lielākoties tiek ievesta Eiropā. Savukārt no Eiropas organizēti grupējumi cenšas izvest Eiropas zuti, kam ir liela vērtība Āzijas tirgū,'' stāsta Dzenis.
Bez šīs dienas diskusijas par apdraudēto dzīvnieku izstrādājumu tirdzniecību arī Slīterē sestdien, atzīmējot Pasaules savvaļas sugu dienu, Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu pavadībā noritēs izglītojošs pārgājiens.
