Apskates vietas un objekti dabā paredzēti atpūtai un pētniecībai, nevis izpriecām. Pēc ārkārtējās situācijas tūristu plūsma palielinās un arvien biežāk tiek konstatēti arī pārkāpumi. Kristakrūga skatu torni pie Teiču dabas rezervātā jūnijā apmeklēja 8500 cilvēki, tas ir krietni vairāk nekā martā, kad te viesojās 50 tūristi. Postu nodara asu izjūtu cienītāji, kas stāvlaukumā veido tā dēvētās “saulītes” un traucē putnu ligzdošanai.
"Naktīs ir ļoti bieži, tad gaismas deg visu nakti, un pat pa vairākām – trīs, četras mašīnas griež. Pašai bailes brīžiem, labāk neiet ārā. Dragreisu te taisa," stāsta Kristakrūga skatu torņa teritorijas apsaimniekotāja Dzintra Ziemele.
Viņa dzīvo blakus skatu tornim un apsaimnieko tā teritoriju. Bieži grūtības rada arī nevietā izmesti atkritumi.
"Cilvēki domā, ka te ir izgāztuve, vienkārši var gāzt visu, kas pagadās pa rokai. Staigāju pa laukiem, lasīju to visu," saka Ziemele.
Nereti tiek demolēti un zagti arī soli un galdi, bet infrastruktūra aprakstīta ar personvārdiem un ne tik patīkamiem uzrakstiem. Līdz šim vienīgais veids, kā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) cīnās ar pārkāpējiem, ir informatīvās kampaņas; viena no tām ir “Dabā ejot – ko atnesi, to aiznes!”.
Videonovērošana visur nav iespējama, jo tā var pārkāpt datu aizsardzību, arī ir bažas, ka arī kameras tiks zagtas.
"Inspektori jau brauc reidos un skatās, bet, domāju, ka tas viss ir meklējams cilvēka attieksmē un paškultūrā. Tas arī zināmā mērā ir policijas darbs," atzīst DAP dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja Regīna Indriķe.
Speciālisti uzsver, ka, dodoties dabā, šobrīd vissvarīgākā ir uzmanīga rīcība ar uguni, pat viens izsmēķis var radīt lielu nelaimi, jo īpaši tik purvainā teritorijā kā Teiču dabas rezervāts.
"2019. gadā Eiropas neskartās dabas asociācija piešķīrusi atzinību - Bronzas standartu uz trīs gadiem šai teritorijai, gribas, lai arī turpmāk tā ir tikpat neskarta. Lai ir kā tāds neskartas dabas etalons," saka Indriķe.
Tā kā aizvien spēkā ir daudzi no Covid-19 ierobežojumiem, tūristi aicināti pirms došanās uz dabas objektiem laikus sazināties ar DAP, jo, piemēram, Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos uzturēties drīkst tikai kopā ar speciālistiem.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
No jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs - 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekšā atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Bet sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzskata, ka no atvaļinājumiem ārzemēs šovasar būtu jāatturas, jo šobrīd ceļošana nevarētu būt pārāk droša.
Viesmīlības nozare pamazām atgūstas pēc kritiena Covid-19 krīzē un šajā vasaras sezonā liek lielas cerības uz vietējo tūristu.
