Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā rada 312 kilogramus atkritumu, tomēr tikai maza daļa no tiem nonāk līdz šķirošanas konteineriem. Lelde atkritumus šķiro jau daudzus gadus un tas viņai nesagādā nekādas problēmas: "Es šķiroju atkritumus tāpēc, ka es citādāk nevaru.
Man liekas šausmīgi, ka neskaitāmas kravas ar izejmateriāliem, ko varētu vēl neskaitāmas reizes pārstrādāt, tiek noglabātas poligonos."
Tomēr tādu kā Lelde ir mazākums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) atzīst, ka mums ir, kur augt. Vecajā Eiropā tiek sašķiroti 80 procenti atkritumu, kamēr Latvijā šī proporcija ir otrāda. "Aptuveni 20% no mājsaimniecībās radītiem atkritumiem tiek savākti dalītā veidā, pārējie aiziet kopējā miskastē, bet šīs rādītājs atšķiras pa pilsētām un reģioniem," norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola: "Rīgā tas ir krietni zemāks par vidējo, savukārt kā viens no pozitīviem piemēriem jāpiemin Ziemeļvidzemes reģions. Tur šis īpatsvars ir augstāks."
Ne visām Latvijas pašvaldībām ir noslēgti tādi līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas paredz uzstādīt šķirošanas konteinerus. ''Latvijas Zaļajā punktā'' stāsta, ka šķirot ir ekonomiski izdevīgi, proti, iedzīvotājiem mazāk jāmaksā par kopējo atkritumu izvešanu, jo sašķiroto materiālu izved bez maksas.
"Plastmasas pudeles pārtop par pārslām un pēc tam tālāk var ražot šķiedru. Savukārt no šķiedras var ražot ikdienišķas lietas, piemēram, mugursomas, jaunas plastmasas pudeles," skaidro AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis:
"Pat tas džemperis, kas jums tagad ir mugurā, es esmu pārliecināts, ka tur noteikti iekšā ir vismaz divas plastmasas pudeles."
No pārstrādātajām riepām var ražot stadionu skrejceļus vai klājumu bērnu rotaļu laukumiem, no stikla – flīzes vai bruģi, bet vecie datoru monitori pārtop par grīdas segumiem. "Mēs ietaupām dabas resursus – ūdeni, naftu, smiltis, kokus, jo izejvielas mēs ražojam no pārstrādātiem atkritumiem," piebilst Kaspars Zakulis.
Lai mudinātu cilvēkus šķirot arvien vairāk, svarīgi ir ne tikai attīstīt konteineru sistēmu, lai tā būtu pieejamāka nekā šobrīd, bet arī mainīt cilvēku domāšanu, kāpēc tas vispār ir jādara.
