Kamēr daudzi Ziemassvētku eglītes izmet vienkārši pie miskastēm, tikmēr mini zoodārzā "JuRita" tām ir krietni radošāks risinājums.
"Viņi ēd šos zariņus – un jo zaļākus. Ja, piemēram, tas ir šādi apkaltis – viņi tādus neēdīs. Vajag, lai viņš būtu pilnīgi zaļš. Viņi apēd pilnīgi visas skujas – koku viņi neēd, koku mēs savācam un mums ir kaudze, vēlāk tur sametam – pārstrādājam," stāstīja mini zoodārza "JuRita" līdzīpašnieks Juris Šadurskis.
Mini zoodārzā "JuRita" tiek turētas lamas, alpakas, poniji, āži un citi dzīvnieki, tostarp kamielis. Šāda dzīvnieku piebarošana ir aktuāla pēdējos divus gadus. Izmēģināt to īpašnieki nolēma, balstoties uz dzīvnieku ēšanas paradumiem savvaļā.
"Dzīvnieki dabā ēd egles zarus. Ziemas laikā, kad ir nepietiekama barības bāze, dabū vitamīnus.
Egles zari satur ļoti daudz dažādus vitamīnus. Ne tikai šie dzīvnieki ēd, bet arī savvaļas dzīvnieki – aļņi, brieži.
(..) Mēs tās sametam vairākas iekšā, un viņas, redziet kā – notīrīs visu, nepaliks nekā," klāstīja Šadurskis.
Kā uzsvēra zoodārza līdzīpašniece Rita Kočmarjova – dzīvniekiem garšo ne tikai skujas. "Jā, viņi apēd gan skujas, gan mizu. Nu, garšo viņiem. Dažiem patīk vienkārši spēlēties ar zariem un kasīt ragus."
Arī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā ilgstoši tiek pielietota šāda prakse, tomēr, kā atzina dārza izglītības metodiķis Ingmārs Līdaka (Zaļo un Zemnieku savienība), ir jāievēro zināma piesardzība.
"Lai eglītēm nebirtu skujas, tās mēdz arī kādreiz apstrādāt ar ķīmiskām vielām, kas, protams, tad ir neapšaubāmi kaitīgi. (..) Ja tā eglīte ir nepārdotā eglīte, tā nav apstrādāta ar kaut kādām ķimikālijām, dzīvnieks to ēd," sacīja Līdaka.
Paši mini zoodārza īpašnieki eglītes necērtot. Pēc svētkiem eglītes atved zoodārza apmeklētāji. Svarīgākais, ko lūdz ņemt vērā, – eglītēm jābūt bez rotājumiem, kas varētu kaitēt dzīvniekiem, skujām vēl jāturas pie zariem, kā arī dzīvnieku drošībai eglītei jābūt cirstai, nevis iegādātai veikalā.