Pirmā krauķu ligzdošanas vieta Latvijā tika novērota 1908. gadā Rīgā, bet mūsdienās tie apgrūtina galvenokārt Zemgali. Krauķu koris un nešpetno dziedātāju piemēslotā apkaime jau gadiem kļuvusi par savdabīgu Bauskas pils vizītkarti, par ko vietējie nebūt nepriecājas.
"Tas nav smuki, ka viņi tur tā... Tos kokus vajag vispār izzāģēt, un tad viņus var izlikvidēt," sprieda baušķenieks Antons Žukovskis.
Pils parks ir daļa no dabas parka teritorijas, tāpēc kokus zāģēt tur nav ļauts, bet ielas malā liepas šopavasar tika apzāģētas. Krauķi baidīti arī ar skaņas lādiņiem, tomēr no pilsētas tie pat nedomā atkāpties.
"Pilsēta tiek ieņemta ar katru gadu aizvien vairāk, jau ir pie viesnīcas, pie 2.vidusskolas. pie Bauskas slimnīcas, Korfa dārzā, kur agrāk nebija manīts un diemžēl ar katru gadu vairāk un vairāk," stāsta Bauskas novada domes Administratīvās daļas Saimnieciskās nodaļas galvenais speciālists Voldemārs Čačs.
Nelūgtie viesi dzīvošanai par labu atzinuši arī Iecavas parku, bet dienas vidū tie vairāk uzturas pašā pilsētiņas centrā. Iedzīvotāji gan ar skaļajiem kaimiņiem, kuri dažkārt mēdzot apskādēt arī mazdārziņus, negrasās samierināties un vāc parakstus, lai rīkoties sāktu pašvaldība.
"Es saprotu, ka varbūt tas ir tā... Mazliet drastiski pret viņiem. Viņiem arī ir tiesības dzīvot, bet varbūt tomēr varētu viņus pavirzīt kaut kur," sprieda iecavniece Ginta.
Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB) gan skaidro, ka receptes, kā pavirzīt krauķus uz neapdzīvotu vietu, neesot.
"Pilsētās krauķi dzīvo ne jau tikai to koku dēļ, respektīvi, ligzdošanas vietu dēļ, bet arī barošanās vietu dēļ. Viena maza lieta, ko cilvēks var darīt un kas mazliet palīdz, ir neturēt vaļā atkritumu konteinerus," pamācīja LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
21.gadsimta sākumā, salīdzinot ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, krauķu populācija esot samazinājusies, bet pēdējos desmit gados šādi pētījumi neesot veikti.
