Netālu no Horvātijas krastiem var novērot Adrijas jūrai netipisku skatu – lielus barakudu barus. Zināms, ka šīs zivis dzīvo siltākajos Atlantijas okeāna ūdeņos vai Vidusjūras dienvidu daļā. Zinātnieki uzskata, ka Adrijas jūra ir relatīvi auksta, tādēļ barakudu izplatība Horvātijas piekrastē ir pārsteidzoša. Vietējie eksperti norāda, ka barakudas Adrijas jūrā novērotas jau pirms pieciem gadiem.
Bjelacas rifs, kas atrodas netālu no Lastovas salas, ir kļuvis par mājvietu simtiem dzīvo sugu, no kurām vairākas ir plēsīgas. Tur makšķerēšana un zvejošana ir stingri aizliegta. Pēdējo septiņu gadu laikā Adrijas jūrā novērotas vismaz 14 jaunas zivju sugas.
Vietējie speciālisti norāda, ka sugu palielināšanos izraisījušas klimata pārmaiņas.
“Globālā sasilšana, viennozīmīgi, ir ietekmējusi Vidusjūru.
Tās vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par vairāk nekā vienu grādu. Iespējams, barakudas nonāk Vidusjūrā un Adrijas jūrā caur Suecas kanālu. Interesanti ir tas, ka barakudas apdzīvo arī Adrijas jūru, kas tiek uzskatīta par Vidusjūras aukstāko vietu. Ir bažas, ka, turpinot kāpties ūdens temperatūrai, daudzas sugas var iet bojā,” norāda Splitas Universitātes jūras pētnieks Alens Soldo.
Ilgstoši karstuma viļņi var pārmērīgi uzsildīt jūras ūdeni, un tas savukārt var bojāt koraļļu rifus un ietekmēt jūras ekosistēmu kopumā.
Piemēram, Austrālijā pēdējo divu gadu laikā ir gājusi bojā vairāk nekā puse no seklo ūdeņu koraļļiem. Tam iemesls – pārmērīgi augstā ūdens temperatūra.
Pētnieki pauž bažas, ka Adrijas jūrā turpinās paaugstināties ūdens temperatūra, kas izraisīs jaunas problēmas jūras ekosistēmā.
