Burtnieku novada skolēni zinātnieku uzraudzībā pētīja zivju paraugus, tos šķiroja, mērīja un analizēja zivju kuņģa sastāvu. Caur mikroskopiem tika pētīti arī ūdens paraugi – tajā esošās aļģes un zooplanktons. Skolēni atzina, ka uzzinājuši daudz jauna:
"Esmu ļoti izbrīnīts, ka tuvu krastam ir tik daudzas zivis. Nebiju domājis, ka kaut kas vispār var iznākt ārā. Ūdens ir duļķains," pastāstīja Rencēnu pamatskolas skolēns Kristaps. Savukārt Elīna piebilda: "Mikroskopā mēs redzējām kramaļģes - tikai tukšas, zilaļģes un vienu vēzīti, jo viņu rudenī ir maz, viņi siltajos ūdeņos tikai dzīvo."
"Es sagriezu zivi un bija ļoti interesanti, ka viņai vajadzēja izņemt ārā iekšas. Es uzzināju, ka zivīm arī var būt lentenis. Iepriekš to nezināju," turpina Burtnieku Ausekļa vidusskolas skolniece Aleksandra.
Burtnieka ezera pētniecības darbi turpinās jau trešo gadu. Šogad caur barības ķēdi zinātnieki analizē klimata pārmaiņu izraisīto seku ietekmi uz ezera ekosistēmu. Lielākā problēma ir ezera krastu aizaugšana, turklāt ūdenstilpnē arvien palielinās zilaļģu īpatsvars. Tām ziedot, veidojas toksīni, kas var uzkrāties dažādos ūdenī sastopamajos organismos – arī zivīs. "Mēs gribam izanalizēt toksīnu sastāvu un koncentrācijas zivīs. Piemēram, makšķernieki, kas izvelk zivi, lai zinātu, cik daudz tur ir toksīnu, vai tas varētu būt tiešām bīstami cilvēku veselībai vai nē," – galveno mērķi skaidro Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Puriņa.
Šis ir pēdējais Burtnieku ezera izpētes posms, pēc tā sekos darbs pie zinātniski pamatota un ilgtspējīga ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskās atveseļošanas plāna izstrādes.
"Esam savākuši diezgan daudz datu, un mēs šobrīd esam gatavi darbam. Viena lieta ir informēt sabiedrību par to, ko mēs te darām, kas te notiek. Otra lieta – mēs esam gatavi ieteikt pašvaldībai, kā rīkoties, lai ekoloģiskais stāvoklis uzlabotos," pavēstīja Vides risinājumu institūta pētnieks Matīss Žagars.
Līdzīgu darbu izpētes projekta ietvaros līdz nākamā gada maijam zinātnieki veiks arī Alūksnes ezerā.
