Viens no veidiem ir pasūtīt konteineru. Bet labiekārtojot mājokli, rodas daudz dažādu atkritumu – gan cieti, gan šķidri, gan arī bīstami. Rīgā līdz pat oktobra beigām turpinās akcija, kuras laikā dažādās iedzīvotāju iecienītās vietās iespējams nodot bīstamos atkritumus. Taču, lai uzzinātu, kur tos nodot citviet un citā laikā, labs palīgs ir vietne www.skiroviegli.lv, kur šķirošanas punktu kartē jāatzīmē, kādus atkritumus vēlies nodot, un ieraudzīsi, uz kurieni jādodas.
Raidījuma "Vides fakti" aptaujātie dzīvokļu īpašnieki, kuri nesen veikuši remontu un atkritumu savākšanai bija meklējuši iespēju tikt pie speciāliem konteineriem, atklāja, ka ne vienmēr pieredze bijusi veiksmīga. Kamēr vieni kooperējušies ar kaimiņiem, kas arī veic remontdarbus, un kopīgi piepildījuši konteineru vienas dienas laikā, citiem pieredze ir bēdīgāka.
Viens no izplatītākajiem klupšanas akmeņiem, kāpēc kādam neizdevās uzstādīt savu būvgružu konteineru, bija tā izmaksas un vietas saskaņošana.
Tāpat arī problēmas sagādāja tas, ka apkārtnes iedzīvotāji konteineru sāka izmantot kā savu, ievietojot tajā priekšmetus, kuriem tur nebūtu jābūt, piemēram, automašīnas riepas. Tās savukārt konteinera savācēji izmetuši ārā, un riepas palikušas turpat zālienā.
Bez konteinera pasūtīšanas vēl pastāv iespēja pašam braukt uz poligonu un nodot tur remonta atkritumus. Atbildes uz jautājumu, kur tieši ar šādiem atkritumiem jādodas, var atrast vietnē www.skiroviegli.lv. Pierīgā viena no iespējām ir būvgružus nodot Getliņu poligonā.
"Iedzīvotājam tā kārtībā ir tāda – kad atbrauc uz Getliņu poligonu, piesakās caurlaidei, mašīna tiek nosvērta, tālāk persona atbrauc uz vietu, kur tiek pieņemti atkritumi no fiziskām personām, izkrauj atkritumus norādītajā konteinerā, pēc tam izbraucot, mašīna atkal tiek nosvērta, un starpība ir nodoto atkritumu svars, par kuru jāsamaksā atbilstoši cenrādim," skaidroja SIA "Getliņi EKO" Vides pārvaldības daļas vadītāja Lilija Dukaļska.
Radot celtniecības atkritumus, nereti nākas tikt arī pie bīstamajiem atkritumiem, piemēram, krāsām, šķīdinātājiem vai elektrotehnikas, tāpēc atvestajā kravā tos nāksies nošķirot, nogādājot blakus esošajā laukumā bīstamo atkritumu nodošanai.
Dukaļska gan norādīja, ka vienīgie atkritumi, kurus nepieņems ne vienā, ne otrā punktā, būs azbestu saturoši materiāli. Par to, kur likt vecos šīferus un citus azbestu saturošus materiālus, raidījums skaidros tuvākajā laikā.
Tikmēr tie, kuriem ar atkritumu konteinera īri neveicās, meklējuši radošu risinājumu un atkritumus "sadalījuši", – piemēram, dēļu grīdas sazāģēja un nolika ārā pie atkritumu konteineriem, kā rezultātā dēļi pazuda dienas laikā. Tiesa gan, šādu pieeju nevarētu uzskatīt par veiksmīgu aprites ekonomikas piemēru, jo koka grīdas, ļoti iespējams, ir krāsotas, un sadedzinot kaitīgās vielas var nonākt apkārtējā vidē.
Nav nekāds noslēpums, ka dažādus remonta laikā radītos atkritumus mazās porcijās iedzīvotāji ievieto arī sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros. Tā kā sašķirotos būvgružus, ko piegādā juridiskās personas, var izmantot pārstrādē, bet iedzīvotāju atvestos celtniecības atkritumus Getliņos nogādā poligonā, rodas jautājums, – kas gan tur slikts, ja paši iedzīvotāji būvgružus ievieto sadzīves atkritumu konteinerā? Dukaļska to skaidroja ar dažādu atkritumu veidu klātbūtni konteineros, kas var kopējā atkritumu plūsmā sabojāt iekārtas vai apgrūtināt tālāko darbu atkritumu šķirošanas rūpnīcā.
Taču ir vēl tāda iedzīvotāju grupa, kas no remonta atkritumiem izvēlas atbrīvoties, aizvedot tos uz mežu. Piemēram, uzņēmumam "Rīgas meži" šādu atkritumu nogādāšana tiem paredzētā vietā izmaksā dārgi.
"Pirmajos astoņos mēnešos par atkritumiem ir samaksāti gandrīz 110 000 eiro. Tā ir maksa tikai par atkritumu nodošanu. Pagājušajā gadā tie bija 54 000 eiro, un mēs redzam, ka tā summa ir izaugusi uz pusi," skaidroja SIA "Rīgas meži" Rīgas mežniecības mežzinis Modris Martinovs, norādot, ka pieaugusi ir gan cena par atkritumu nodošanu, gan arī pašu atkritumu kļuvis vairāk. Pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos no Rīgas mežiem izvestas 588 tonnas atkritumu, bet šī gada pirmajos astoņos mēnešos – jau 1044 tonnas atkritumu.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
