Šobrīd jaunuzceltajā 25 kvadrātmetru plašajā kaķu mājā mitinās četri astaiņi. Vēl pirms dažām nedēļām apdzīvota bija arī otra istaba, taču visi tās iemītnieki devušies uz jaunām mājām. Līdz šim kaķi dzīvoja ārā būros, bet mazākajiem iekārtotas trīs telpas patversmes ēkā. Tā kā pērn “Lācīšos” nonāca neierasti liels dzīvnieku skaits, nācās domāt par papildu vietām, un jau vasarā par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem tika uzsākta kaķu mājas būvniecība.
Cēsu dzīvnieku patversmes “Lācīši” darbinieks Rauls Plūme saka, ka kaķi ir atšķirīgi. “Daudzi ir tādi, var redzēt, piemēram, tas lielais kaķis - tas ir mājas kaķis. Ja viņu izliks šādā laikā ārā, viņam šoka stāvoklis iestājas," paskaidro Plūme. "Kamēr viņš uzaudzēs savu pavilnu, te ir tagad telpa, kur var ielikt. Tas ir ļoti daudz. Viņiem ir vajadzīgas kustības, tas ir dzīvnieks, viņam ir jāattīstās. Ja viņš visu laiku būs vienā pozā, tur nekas nebūs.”
Šim nolūkam top iežogots voljērs, uz kuru ved kaķu mājai otrā pusē izbūvētas divas atsevišķas izejas. Jau pavasarī astaiņi varēs brīvi pastaigāties svaigā gaisā. Šobrīd patversmē mitinās 28 kaķi, vēl pirms mēneša dzīvnieku skaits bija daudz lielāks - 42. Pēdējā laikā arvien vairāku cilvēku savu mājas mīluli meklē tieši patversmē, bieži viesi šeit ir rīdzinieki, bet kāds runcis drīzumā ceļos pie saviem jaunajiem saimniekiem uz Vāciju. Tas gan nenozīmē, ka visi cilvēki ir kļuvuši atbildīgāki.
Cēsu dzīvnieku patversmes “Lācīši” vadītāja Liene Mališeva saka, ka tā ir zināma ironija, bet cilvēki, kad uzzināja par jauno kaķu māju, zvanīja un teica, ka grib atdot kaķi, kas vairāk nav vajadzīgs. "Es saku - mums taču nav kur likt viņus," sarunu atstāsta patversmes vadītāja. ""Bet jūs uzcēlāt jaunu māju..." Sanāk, ka uzcēlām jauno māju, gribēdami palīdzēt dzīvniekiem, bet cilvēki uz to pretēji reaģē - viņiem tagad būs kur likt kaķus.”
Pamestus kaķēnus patversmes darbinieki joprojām atrod mežos, pie ūdeņiem, uz ielām, pat atkritumos. Ja iepriekšējos gados līdzīgi bija arī ar klaiņojošiem suņiem, tad šobrīd, kā atzīst patversmē, situācija uzlabojas.
“Ļoti palīdz čipēšana, īpaši, ja sunītis ir čipēts un piereģistrēts datubāzē," pastāstīja Mališeva. "Tad vispār mums ir ļoti viegli. Mēs atvedam viņu uz šejieni, nolasām čipu un varam atrast saimnieku uzreiz. Tā kā sunītim šeit nav jāpavada ilgs laiks. Protams, ir sunīši arī bez čipa.”
Pateicoties ziedotāju aktivitātei, drīzumā patversme tiks arī pie jauna malkas šķūnīša. Iedzīvotāji palīdz ne tikai materiāli, bet arī ikdienas darbos un kopā ar dzīvniekiem labprāt pavada brīvo laiku, tādējādi mācot viņiem atkal uzticēties cilvēkam.
