Daudzviet Covid-19 dēļ izsludinātie ierobežojumi tiek lēnām mīkstināti, cilvēki vairāk dodas ielās un dabā, tikmēr vides aizsardzības speciālisti pirmās medicīniskās maskas un plastmasas cimdus jau atrod jūrās un okeānos. Kā labāk tikt galā ar šobrīd tik aktuālajām lietām, kas ļoti ātri kļūst par atkritumiem?
Vidusjūras zaļganzilajā ūdens gleznā kā bālgani mākoņi krāšņā debesjumā slīd medicīniskās maskas un vienreizlietojamie cimdi. Ieķērušies ūdenszālēs vai vienkārši dreifējoši, šie atkritumi var kļūt par bīstamu slazdu jūras iemītniekiem.
Vides aizstāvji jau pandēmijas pirmajās nedēļās brīdināja – ja valstīs kā obligāta tiks noteikta sejas aizsargmasku lietošana, sabiedrība jāaicina maksimāli izmantot daudzkārt lietojamas auduma maskas, nevis vienreizējās – plastmasas.
Lielbritānijā bāzētā pētnieku grupa “Plastic Waste Innovation Hub” jeb “Plastmasas atkritumu inovāciju centrs” aprēķinājuši – ja katrs Lielbritānijas iedzīvotājs veselu gadu lietotu tikai vienu šādu masku dienā, tas gada laikā radītu 66 tūkstošus tonnu bīstamu plastmasas atkritumu.
Šobrīd pasaulē ir zinātnieki, kas mēģina pierādīt – ar atbilstošu dezinfekciju arī plastmasas medicīniskās maskas varētu būt lietojamas vairākkārt. Taču pagaidām der atcerēties, ka plastmasa nav superlīdzeklis.
“Cilvēki, uzvelkot vienreizlietojamos cimdus, domā, ka tas viņus padara par supervaroņiem un pasargā no visa, bet tad ar šo cimdu apčamda veikalā visus produktus un pēc tam sev skaisti pakasa degunu. Plastmasa nav sterila, plastmasa nav kaut kas, kas mūs automātiski pasargā,” uzsvēra biedrības “Zero Waste Latvija” valdes locekle Mairita Lūse.
Vienreiz nopirkt auduma masku vai uzšūt to pašam noteikti sanāks lētāk, nekā ik pārdienas meklēt aptiekā vienreizlietojamās, īpaši, ja tā nepieciešami bieži. Galvenais ir izlietotos aizsarglīdzekļus kārtīgi izmest atkritumu kastē, nevis atstāt pļavā, pludmalē vai nomest uz ielas.
“Es ieteiktu cilvēkiem dezinficēt rokas cimdu izmantošanas vietā un apsvērt, kad ir nepieciešams izmantot plastmasas iepakojumu un kad tomēr bez tā var iztikt, un kad šī plastmasa tiešām mūs pasargā, bet kad rada viltus aizsardzības ilūziju,” pauda Lūse.
