Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, Papes ezerā niedres drīkst pļaut līdz 15. martam. Tiek uzskatīts, ka pēc šī datuma saimnieciskā darbība sāk traucēt putnu ligzdošanai. Protams, putni kalendārā neskatās un ligzdu vīšanu niedrājos nereti sāk jau agrāk.
“Par datuma izmaiņām būtu darbs ornitologiem, likumdevējiem – skatīties, pielāgot likumdošanu situācijai, kā tā mainījusies arī klimata pārmaiņu ietekmē. Ir mums agrāki pavasari – to neviens nenoliedz,” norādīja DAP vecākais valsts vides inspektors Madars Burnevics.
Šoreiz reidā inspektoru uzmanību piesaistīja ceļa malā sakrautas niedres. Pārskatot Papes ezera teritoriju ar dronu, niedrājā tika pamanītas pļaušanas iekārtas, kas šajā laikā tur nedrīkst atrasties. Sods par šādu pārkāpumu juridiskām personām var sasniegt vairākus tūkstošus eiro.
“Tagad viņi tur vispār vairs nedrīkst būt, jo putni jau ligzdo. (..) Tie sodi nav mazi. Ticu, ka uzņēmēji paši negrib ļaunprātīgi pārkāpt. Jāskatās iemesli, kāpēc tā noticis,” sacīja Burnevics.
Vēlāk noskaidrojas, ka pļāvējs no niedrāja nav izbraucis tehnisku bojājumu dēļ.
Kopumā šopavasar, pēc 15. marta, Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori fiksējuši dažus gadījumus, kad īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vēl notiek gan aktīva niedru pļaušana, gan mežizstrāde.
“Ja mēs ļoti mainām vidi, tad arī ornitofauna tiek izmainīta. Viņš [putns] lidos prom, meklēs sev piemērotu mājvietu, tajā gadā varbūt vispār vairs neligzdos,” skaidroja Slīteres Nacionālā parka zoologs, dabas pētnieks Vilnis Skuja.
Runājot par vietām dabā, kam nav piemērots īpaši aizsargājamās teritorijas statuss, Latvijas Ornitoloģijas biedrība jau iepriekš paudusi, ka pētījumi rāda – katru gadu Latvijā mežizstrādes laikā tiek izpostīti aptuveni 50 tūkstoši putnu ligzdu. Biedrība aicinājusi no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam noteikt miera periodu, kad nenotiek koku zāģēšana, taču pagaidām tas ir spēkā tikai ārpus mežiem.
