“Tas ir viens no dabiskajiem zālājiem, kādi Latvijā palikuši ļoti maz. Pēc oficiālās statistikas šobrīd tādi ir 0,7% un skaits aizvien sarūk,” stāstīja Latvijas Dabas fonda projekta “GrassLIFE” reģionālā koordinatore Baiba Strazdiņa.
Aizsargājāmais zālāju biotops konstatēts blakus pārbūvējamam autoceļam pļavā. Tā kā būvdarbi paredz ceļa līkuma taisnošanu, pļavai cauri stiepsies jaunizbūvētais posms. Rietumvalstīs, arī kaimiņos Igaunijā, ir pieredze zālāju pārstādīšanā, metodes tiek arī zinātniski pētītas – kādā attālumā velēnas ieklāt, kā augu sugas no tām izplatās un konkurē ar citām, kas jau tajā apkārtnē. Uzklausot speciālistu ieteikumus, nolemts šādu eksperimentu veikt arī Latvijā.
“Sugu sastāvs un daudzveidība šeit ir gana liela – 25 līdz 30 sugas kvadrātmetrā, parastā atmatā būs 10 – 12 sugas. Te arī ziemeļu madara, matainā vēlpiene – abas ir dabisko zālāju indikatorsugas, kuras aug tikai vietās, kas ilgstoši nav artas, kultivētas un mēslotas,” dabisko zālāju komentē Strazdiņa. Apskatot vēl kādu nenopļautu gabalu, viņa uzskaitīja vēl vairākas augu sugas.
Speciāli noraktās velēnas tiks vestas uz Apes novada Virešu pagastu – Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidu, kur kādam saimniekam starp dabiskajiem puķainajiem zālājiem ir arī lauki, kas pirms aptuveni 25 gadiem bijuši kultivēti. Augsne tur vēl nav gana dabiska, un šobrīd tur pārsvarā aug pienenes un kamolzāles. Tā kā tas ir eksperiments, šajā reizē norakti aptuveni 0,3 hektāri vērtīgā zālāja.
“Pateicoties tam, ka Latvijas Dabas fonds ir radis iespēju zālāju iestādīt citā vietā, no mūsu puses piedāvājām sadarbību, palīdzot to noņemt,” stāstīja SIA “Limbažu ceļi” būvniecības projektu vadītājs Māris Garklāvs.
Dabiskā zālāja pārstādīšanu Latvijas Dabas fonds īsteno ar “GrassLIFE” projekta atbalstu. Ir cerība, ka jaunajā vietā dažādās augu sugas iedzīvosies aptuveni piecu gadu laikā.
