Kamēr pats sveķotājkoksngrauzis guļ, par viņa kādreizējiem ceļiem liecina izskrejas jeb caurumiņi priežu stumbros, no kuriem izdalās sveķu lāsītes. Pašu kukaini dzīvē ieraudzīt laimējas vien retajam. Īpašus varoņdarbus tas gan mežos neveicot.
"Šī suga nav pieskaitāma pie kaitēkļiem, jo viņa nebojā koksni un neapdraud pārējos mežus vai kokus. Mēs esam pieraduši viņu saukt par indikatorsugu – tātad suga, kas par kaut ko liecina. Un šī ir suga, kas liecina, ka šeit ir bijusi ilglaicīga, samērā mazskarta daba," pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
Sveķotājkoksngrauzis izvēlas vismaz 150 gadus vecas priedes, kurām ir bieza miza, un vabole dzīvo tieši nedzīvajā koksnē. Tā sastopama arī apdzīvotās teritorijās, taču visbiežāk mežos Baltijas jūras piekrastē. Talkā atēnotas tika astoņas priedes, kas pēdējos gados kļuvušas ne īpaši piemērotas vabolei, jo tām apkārt ataugušas citas priedes un egles.
"Eksperts bija atzīmējis teritoriju, un tā arī centāmies tīrīt. Tie izskatās vairāki metri. Vairāki metri un saules ceļa pusē," par darbu stāstīja talcinieks Mārcis Laksbergs.
Sveķotājkoksngrauzis ir reta un aizsargājama suga. Piemēram, veidojot jaunus meža ceļus, bojā iet priedes, kur vabolei patiktu dzīvot. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija organizēja biotopu kopšanas talku.
"Pirms vairākiem gadiem izstrādājām apsaimniekošanas plānu tieši šai teritorijai, kā strādāt uz daudzveidības saglabāšanu, tā lai šis mežs paliktu draudzīgāks daudzām sugām, kurām ir grūti citur Latvijā, kur ir saimnieciskie meži. Un šis ir viens no pasākumiem, kas bija šajā plānā iekļauts, un mēs viņu pamazām realizējam," norādīja Sāmīte.
Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki un talcinieki no Tārgales trešdien sadalījās vairākās grupās, un ap sveķotājkoksngrauža iemīļotām priedēm situācija acīmredzami mainījās jau pārdesmit minūšu laikā. Biotopu kopšanas talka ziemā notiek apzināti.
"Mežs ir tik tukšs, cik vien iespējams. Tie, kas guļ, teiksim zemsedzē un dziļāk, tie visi turpina gulēt. Un putni vēl nav atlidojuši," uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja.
Atēnoti ne tikai koki, kur vabole jau mitusi, bet arī potenciālās mājvietas. Pirms talkas priedes apsekojuši Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti, kuri tās pētīs arī turpmāk, lai uzzinātu, vai un kādā laika periodā sveķotājkoksngrauzis konkrētās priedes apdzīvos.
