Spānijas kailgliemezis, kas pie mums nonācis ar augu stādiem un augsni no citām zemēm, šobrīd ir sastopams praktiski visos Latvijas reģionos.
Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperts Jēkabs Dzenis norādīja: "Šeit ir piemēroti vides apstākļi šai sugai, jo ir gan mitrums gana liels vasaras laikā, gan siltums. Arī ziemas nav pārāk skarbas, līdz ar to var iedzīvoties."
Nelūgtais viesis ēd gan pļavās augošos augus, gan dārzeņus, gan krāšņumaugus jūsu dārzā. Tā kā šie gliemeži strauji vairojas, tad tie ir spējīgi nograuzt visu bez žēlastības un sirdsapziņas pārmetumiem.
"Tā ir gan lauku, gan pilsētvides problēma. Sigulda ir viena no vietām, kur šī suga ir jau ļoti ilgi. Viena no pirmajām vietām Latvijā, kur tika konstatēta. Diemžēl ar katru gadu [to daudzums] tikai palielinās," pauda Dzenis.
Spānijas kailgliemezi savā dārzā un pļavās atpazīt var salīdzinoši vienkārši. "Tāds tipiskais īpatnis ir oranžā, sarkanīgā krāsā. Gana liels – līdz pat 10, 12 centimetriem pieaudzis īpatnis var sasniegt. Tāda ne gluži zinātniska metode – ja tajā vietā šī suga ir izplatījusies, tad būs palielā daudzumā. Neviena cita suga tik daudz nebūs sastopama," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.
Tā kā Spānijas kailgliemeža izplatība palielinās, gan Dabas aizsardzības pārvaldē, gan Valsts Augu aizsardzības dienestā (VAAD) iedzīvotājus aicina ar tiem cīnīties, jo šī ienācēja dabisko ienaidnieku mūsu klimata zonā ir maz.
Anitra Lestlande, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja, norādīja:
"Nebūs tā, ka viens darīs, divi darīs, un pārējie desmit tikai skatīsies. Ir tendence, ka šie gliemeži vairāk ir izplatījušies mazdārziņu rajonos. Tur, kur ir vasarnīcas, privātmājas. Visiem ir draudzīgi jācīnās kopā."
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis sacīja: "Pati efektīvākā metode – bet arī darbietilpīgākā – ir nolasīšana. Gliemezis ir aktīvs pēc lietus un naktīs. Tas ir piemērotākais laiks, kad apstaigāt savu īpašumu un nolasīt šos īpatņus."
Vēl viena metode ir dārzā gliemežiem izvietot lamatas. "Alus arī viņiem patīk. Var izmantot dažāda veida lamatas. Tautā runā, ka labāk patīk nefiltrētais alus. Šajās lamatās var liet alu, ir dzirdēts, ka der arī parasts ūdens."
Ja ar nolasīšanu un lamatām nav pietiekami, tad pieejami arī augu aizsardzības līdzekļi.
"Pret gliemežiem ir reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, kas satur dzelzs fosfātu. Nopērkami dārzkopības preču veikalos bez apliecībām. Videi diezgan draudzīgs līdzeklis," pauda VAAD pārstāve.
Ja situācija Latvijā neuzlabosies, nākotnē Spānijas kailgliemezi varētu oficiāli iekļauts invazīvo sugu sarakstā. Tas nozīmētu, ka zemju īpašniekiem gliemeži būs jāiznīcina obligāti, pretējā gadījumā varētu tikt piemērotas soda sankcijas.
