"Brauc lēni, atver logus, izslēdz radio un vienīgie trokšņi, ko tu dzirdi, ir meža skaņas, putnu dziesmas un tikai tad, ja riepa uzbrauc uz kāda zariņa vai čiekura, tad ir šis te krakšķītis," - tādas sajūtas, braucot ar savu pirmo elektrisko auto, ir Ivetai Pazarei, kurai bezizmešu transportlīdzeklis bija vēl viens solis zaļajā dzīvesveidā.
"Dēla ietekmē biju sākusi šķirot atkritumus un piedomāju, kā mazināt plastmasu savā ikdienas patēriņā. Likās likumsakarīgi, ka nākamajai mašīnai vajadzētu būt elektroauto," skaidro Iveta.
Ne tikai kopīgais Eiropas zaļais kurss, kas paredz transporta radīto izmešu samazinājumu valstiskā līmenī, bet arī pandēmijas pieredze, kad satiksmes intensitāte Rīgā saruka par 30%, ir aktualizējusi sarunas par to, kā samazināt vides piesārņojumu no transporta arī tagad, kad ielas atkal ir pilnas ar mašīnām.
"Es ceru - no Covid mēs būsim apguvuši dažādas attālinātā darba prasmes un konferenču iespējas, kur nevajag obligāti satikties. Jo cilvēki lielākoties jau nav tā, ka viņi labprāt grib un sēž stundu no rīta un stundu vakarā mašīnās," norāda vides zinātņu doktors, biedrības “Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga.
Viszaļākais pārvietošanās veids ir iešana ar kājām. Tāpēc svarīgākais no klimata pārmaiņu mazināšanas viedokļa ir nevis, lai riteņbraucējs pārsēstos uz elektroskūtera, bet gan lai vieglā automobiļa, kurš darbojas ar iekšdedzes dzinēju, vadītājs pārsēstos pie bezizmešu transporta līdzekļa - elektro skūtera, velosipēda vai elektriskā auto - stūres.
"Jā, Latvija ir apņēmusies samazināt savas ietekmes uz klimatu līdz neto – nulles līmenim līdz 2050. gadam. Tas nozīmē to, ka mums pilnībā vajag atteikties no fosilās enerģijas. Un transports ir viena no tām jomām, kur mēs nevis samazinām, bet palielinām savu enerģijas patēriņu," turpina Brizga.
Vides eksperts atgādina, ka, lai valsts līmenī pielāgotos un izpildītu šo apņemšanos, nav palicis daudz laika. Ir pēdējais laiks ieviest mērķtiecīgu darbu sarakstu.
"Elektrotransports, protams, ir viens. Sabiedriskais transports, kas arī varētu būt balstīts ūdeņraža dzinējos vai elektrodzinējos. Tas ir otrs virziens, kur ir jāiet. Desmit gadu laikā mēs to nevarēsim izdarīt," uzskata Brizga.
Lai veicinātu videi draudzīgu auto iegādi, piemēram, Lietuvā, norakstot esošu iekšdedzes dzinēja auto, ir iespēja tikt pie subsidēta elektro auto. Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā bezizmešu transporta iegādei paredzēti 30 miljoni eiro, ko apgūt līdz 2030.gadam. Atbildīgās ministrijas vēl nav vienojušās, tieši kā sadalīs šo naudu.
"Nevis dalītu valsts naudu kā līdzmaksājumu, bet mēs drīzāk stimulētu labāku finanšu pieejamību, nu piemēram, subsidējot līzinga aizdevumu," šī gada februārī norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).
Pagaidām iespaidīgā pirkuma summa joprojām daudzus attur no zaļā auto iegādes. Tam piekrīt arī Iveta, kura pirms trijiem gadiem iegādājās savu pirmo elektroauto. Liels gan esot tikai pirmais maksājums, pēc tam izmaksas par auto ir krietni zemākas nekā dīzeļa vai benzīna mašīnai.
"Degvielas uzpildes stacijā braucu tikai pēc logu šķidruma vai burgera," atklāj Iveta.
Iveta iegādājās lietotu auto Vācijā. Uz darbu Rīgas centrā un atpakaļ viņa mēro vidēji 45 kilometrus dienā. Ivetas elektrības rēķins pieauga par nepilniem 30 eiro mēnesī, kamēr kopējais ietaupījums bija krietni lielāks.
"Tie ir 200 eiro uz autostāvvietām ietaupījums, un būtisks atspaids, ka man ir iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu. Mans laiks no mājām uz darbu neatkarīgi no rīta, dienas vai vakara stundas ir nemainīgs," stāsta Iveta.
Ar iespēju izmantot elektriskās automašīnas kurjeru piegādēm ir apmierināts arī internetveikals “Capital”.
"Pirmo automašīnu mēs iegādājāmies ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu. Otrā jau bija ļoti pārdomāts lēmums, balstoties uz pirmās automašīnas izmantošanas pieredzi. Otrā jau ir pilnvērtīgāka kravas versija, ietilpīgāka baterija līdz ar to piegāžu nodrošināšanai Rīgā viņa perfekti der," stāsta a/s “Capital” tirdzniecības direktors Aigars Bērziņš.
Uzņēmuma elektriskie automobiļi tiek lādēti pašu iegādātajā ātrās uzlādes stacijā, jo biznesa vajadzībām tas ir piemērotāks veids, nekā izmantot parasto rozeti ar pagarinātāju vai meklēt iespēju uzlādēt auto uzlādes stacijās. Uzlāde prasa vien 20 minūtes.
"Nākotnes stratēģijā mums ir jebkurā gadījumā pieturēties pie elektroauto un parku palielināt. Mēs izrēķinājām, ka sešos gados dīzeļa auto ar elektroauto apmēram izlīdzinās izmaksās," uzsver Aigars Bērziņš.
Uzņēmuma pārstāvi dara bažīgu tas, ka nav skaidras valsts politikas ilgtermiņā, jo var pienākt diena, kad ceļu uzturēšana būs jāsāk apmaksāt arī elektroauto īpašniekiem, kas šobrīd no tā sauktā ceļa nodokļa ir atbrīvoti. Viņaprāt, neskaidrība pagaidām traucē kā privāto, tā uzņēmumu autoparkiem izšķirties par videi nekaitīgāka autotransporta iegādi.
