Abi dzīvnieki, kas sākotnēji manīti sirojam pa Valkas novada viensētām, beidzot tika uzieti Smiltenes novada Grundzāles pagastā, veiksmīgi iemidzināti un izšķirti. Pēc iemigšanas abiem lāčiem ausīs ievietoja krotālijas, plāksnītes ar identifikācijas numuru, lai tos varētu vieglāk atpazīt, ja dzīvnieki tuvosies viensētām.
Ja izšķirtie lāči turpinās tuvoties apdzīvotām vietām, DAP lems par nākamajiem soļiem.
Lai lāčus varētu pārvietot, tos vispirms vajadzēja iemidzināt, kas bija riskantākā procesa daļa, jo pastāvēja apdraudējums gan cilvēku drošībai lāču iespējamās agresīvās reakcijas dēļ, gan dzīvnieku dzīvībai.
“Tā kā šie lāči dzīvojas savvaļā, nevis voljerā, mums nebija iespējams precīzi noteikt nedz to vecumu, nedz arī to svaru. Taču miegazāļu deva ir jāaprēķina atbilstoši lāča svaram. Ja deva ir noteikta par mazu, lācis var neiemigt, savukārt pārāk liela deva var to nogalināt,” skaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Iemidzināšanu sertificētu veterinārārstu uzraudzībā īstenoja divi pieredzējuši speciālisti lielo dzīvnieku iemidzināšanā – viens no Vides risinājumu institūta Latvijā un viens no Igaunijas. Gatavojoties uzdevumam, viņi izzināja un rūpīgi izpētīja apkārtni, identificējot lāču pārvietošanās ceļus un nosakot iespējami drošākos punktus posteņu ierīkošanai.
Pēc Valkas novadā īstenotās aizbiedēšanas ar gaismas un trokšņa lādiņiem, abi lāči pārvietojās uz Smiltenes novada Bilskas pagasta Loberģu ciemu, kur turpināja savu ierasto barības meklēšanu, apciemojot viensētas. Tāpēc 13. oktobra naktī sākta nākamās alternatīvas īstenošana – lāču izšķiršana, lai pārvietotu katru no tiem uz citu nomaļu teritoriju pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām.
"Izšķiršana, tā ir cerība, ka viņi mainīs savu uzvedību, viņi tad vairs nebūs tik drosmīgi. Ja viņi ir divi kopā, tas jau ir kā bars. Viens otru iedrošina uz dažādām palaidnībām. Mēs ceram, ka tagad pa vienam, būs jāsāk domāt citādāk. Prāts uz palaidnībām nenesīsies, un pievērsīsies tam, kas jādara meža dzīvniekam," skaidroja Auziņš.
Pirmajās naktīs, kad uz Loberģu ciemu devās visi iesaistītie speciālisti un tika nogādāts nepieciešamais inventārs lāču pārvešanai, abi dzīvnieki vairs tuvējās mājās neparādījās. Piektdien 15. oktobrī komandai pievienojās vēl viens veterinārārsts no Tartu Universitātes Igaunijā ar lāču lamatām – lielu kasti, kurā lācis, tīkojot gardumus, ielien iekšā, tiek sagūstīts un tikai pēc tam iemidzināts. Tas ļāva paralēli nodrošināt divas midzināšanas alternatīvas – ar ķeramkasti un ar miegazāļu iešaušanu no attāluma.
Saņemot informāciju par lāču jauno atrašanās vietu, gan lamatas, gan pārvešanas būri un pārējo nepieciešamo aprīkojumu pārveda uz viensētu Grundzālē.
“Abus lāčus ar vietējo iedzīvotāju ziņojumu un nakts kameru palīdzību uzgājām vēl pirms izvietotajām lamatām, tāpēc midzināšanai tika izmantota šaušana no attāluma.
Tas bija ļoti sarežģīti – sākotnēji izdevās trāpīt tikai vienam lācim, tas aizmiga mežā, savukārt otrs lācis guļošo uzmanīja un nevienu nelaida tam klāt.
Koki un krūmi apgrūtināja viņa iemidzināšanu, turklāt lācis ilgi neaizmiga,” stāstīja Rīcības grupas vadītājs, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Vēlāk izdevās trāpīt arī otrajam lācim, bet stresa dēļ zāļu iedarbība nebija ātra. Tomēr tas aizvirzījās projām no brūnā lāča, kas ļāva guļošo lāci sasiet, iznest no meža ārā un ielikt iekšā transportējamā kastē. Tad notika operācijas otrā daļa - melnā lāča ķeršana.
“Lai neradītu bīstamību operācijā iesaistītajiem cilvēkiem, lāči pēc aizmigšanas pareizi jāsagatavo ievietošanai būros – tiem sasien ķepas, aizsien muti un aizsedz acis, tādējādi nodrošinoties, ja gadījumā lācis atmostas pirms laika,” stāstīja Auziņš, piebilstot, ka “jau trešdien pirms operācijas uzsākšanas visi iesaistītie Vides risinājumu institūta speciālista vadībā apguva drošas lāču pārvietošanas prasmes”.
Lāču izšķiršanas un pārvietošanas plānu DAP izstrādāja kopā ar Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrību, aktīvi apzinot un iesaistot gan vadošos ekspertus Latvijā, gan arī citviet pasaulē – Igaunijā, Krievijā, Vācijā un Kanādā.
“Mēs esam pateicīgi ikvienam iesaistītajam šo pasākumu plānošanā, konsultēšanā un īstenošanā. Daudzi iesaistītie šeit darbojās brīvprātīgi. Un, lai gan šī bija neordināra, turklāt augsta riska situācija, savstarpējā pienākumu sadale, sadarbība un koordinēšana bija augstā līmenī, kas rezultējās ar veiksmīgu iznākumu” pauda Auziņš.
Klātienē iemidzināšanas un izšķiršanas pasākumus veica DAP speciālisti, pieredzējuši veterinārārsti no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza, praktizējoši speciālisti lāču iemidzināšanā no Igaunijas un Vides risinājumu institūta, kā arī Valkas un Smiltenes novadu medību kolektīvi.
Tikmēr eksperti arī norādījuši, ka, iespējams, lāči no mazotnes bijuši cilvēku pieradināti, tāpēc viņiem ciemošanās pie mājām ir ierasta nodarbe. “Šī lāču uzvedība ir sekas cilvēku darbībai, patiesībā, mēs cīnijāmies ar cilvēku darbības sekām. Nu, acīmredzot šie lāči ir kaut kur, kādās mājās audzēti, viņi ir turēti no mazotnes. Tas ir pēc visām pazīmēm, jo ne par velti viņi nāca uz cilvēku mājām," pastāstīja Auziņš.
Speciālisti arī cer, ka lāči dosies ziemas guļā. Šie pusotru gadu vecie lācēni, pavasarī mostoties, būs jau nobriedušāki, un tas ietekmēs arī uzvedības un paradumu maiņu.
