Latvijas Ornitoloģijas biedrība
- Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada
- Aptuveni 600 biedru
- Pēta savvaļas putnus un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā
- Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”
- Starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā
Grāmatas autori ir Viesturs Ķerus, Andris Dekants, Ainārs Auniņš un Ieva Mārdega, taču tajā apkopotā informācija balstīta uz vairāku simtu Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedru un citu putnu pazinēju ievākto informāciju daudzu gadu garumā. Katrai putnu sugai veltīto grāmatas atvērumu ilustrē arī paša putna un tā tipiskas ligzdošanas dzīvotnes fotogrāfijas, kuras grāmatai dāvinājuši vairāk nekā 40 fotogrāfi.
“Šī neapšaubāmi ir vērienīgākā publikācija par Latvijas putniem, kāda pēdējās desmitgadēs izdota.
Tā ietver svarīgāko informāciju par Latvijas ligzdojošo putnu skaita un izplatības pārmaiņām, vienlaikus iezīmējot arī trūkumus mūsu pašreizējās zināšanās,” norādīja grāmatas līdzautors Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.
Ligzdojošo putnu izplatība, tostarp veidojot ligzdojošo putnu atlantus, Latvijas mērogā kartēta četras reizes: 1980.–1984., 1985.–1989., 2000.–2004. un 2013.–2017. gadā. Līdz šim tikai pirmais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (1980–1984) izdots grāmatā, bet jaunajā izdevumā apkopoti visu četru pētījumu rezultāti, tā dodot iespēju novērtēt, kā mainījusies ligzdojošo putnu izplatība no 20. gadsimta 80. gadiem līdz mūsdienām. Balstoties uz šiem datiem novērtēta arī ligzdojošo putnu sugu apdraudētības pakāpe.
Grāmatā atspoguļotas arī putnu populāciju lielumu pārmaiņas, balstoties uz sistemātiskām ligzdojošo putnu uzskaitēm.
Grāmatā dokumentēts, piemēram, baltā gārņa, jūras ērgļa, dzērves un vidējā dzeņa populācijas uzplaukums, kamēr zaļās vārnas, dzeltenās cielavas, vistu vanaga, mājas zvirbuļa un citu sugu izplatība Latvijā norādītajā laika posmā ir samazinājusies.
“Šī grāmata būs vērtīgs informācijas avots gan dabas aizsardzības speciālistiem, gan vienkārši putnu draugiem, bet jo īpaši ceru, ka tā būs pamatakmens un pamudinājums turpmākiem pētījumiem, lai izzinātu Latvijas putnu populācijas un tās ietekmējošos faktorus,” uzsvēra Viesturs Ķerus.
Informācija sagatavota, pateicoties projektam “Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.
