"Šī akcija aicina visā pasaulē pievērst uzmanību atrastajiem atkritumiem, analizēt tos un arī saukt pie atbildības to ražotājus," skaidroja biedrības "Zero Waste Latvia" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina.
Atkritumu audits šogad noticis 440 vietās pasaulē, un Latvijā tos vāca Vecāķos. "Vācām atkritumus – skatījāmies, pētījām un reģistrējām atrastos zīmolus. Šogad rūpīgi skatījāmies, kas notiek, kopš ieviesta depozītsistēma – vai ir sekas redzamas, vai nav," atzina Doškina.
"Ļoti patīkams pārsteigums, ka samazinājusies tukšā tara, ko atradām, – agrāk visbiežāk atradām stikla un PET pudeles, taču tagad ir jauns līderis topā – izsmēķi.
Pusotras stundas laikā, ko pavadījām pludmalē, savācām 550 atkritumu vienības un 253 no tām bija izsmēķi."
Problēma nav jauna, tomēr tā būtu jāaktualizē. "Iedomājoties, cik īsā laikā var savākt tik daudz izsmēķu nelielā Vecāķu pludmales posmā, es domāju, ka pludmalē kopumā to joprojām ir tūkstošiem. Viens no iemesliem, ka tie ir pamanāmāki, jo lielo atkritumu skaits ir samazinājies," uzsvēra "Zero Waste Latvia" valdes priekšsēdētāja.
Globāli visbiežāk pludmalēs atrod dzērienu iepakojumus, Latvijā – tieši alus. "Arī šogad bija dažādu alus ražotāju zīmolu pudeles, bet vēlos uzsvērt, ka tās lielākoties bija bez depozīta zīmes. Vien 11 pudeles bija ar depozīta zīmi," novēroja Anna Doškina.
Pēc ievākšanas dati par atkritumos pārstāvētajiem zīmoliem tiek ievadīti vienotā sistēmā un nosūtīti rezultātu apkopošanai organizācijai "Break Free From Plastic".
"Cilvēki reizēm brīnās, ka ne jau ražotāji ir tie, kuri nomet to pudeli," uzsvēra Doškina. "Bet mūsu mērķis ir ražotājam likt padomāt, vai viņa produkta iepakojumā var samazināt plastmasu, padarīt to atkārtojami izmantojamu vai pārstrādājamu.
Problēmas sakne jau tomēr ir tajā, ko atrodam veikalu plauktos. Ja katrs iedzīvotājs kaut reizi mūžā aizbrauktu uz kādu atkritumu poligonu, tad ieraudzītu, ka tie kalni ir tā kā Alpos, un tas ir iespaidīgs skats, kas liktu saprast, ka katrs esam individuāli atbildīgi un arī ražotāji ir atbildīgi."
