Tas, ko bites paveic dabā, ir daudz vairāk par medus vākšanu. Bites, apputeksnējot 170 tūkstošus augu sugu, nodrošina izdzīvošanu divsimt tūkstošiem dzīvnieku sugu. Rūpējoties par bitēm, faktiski izglābjam lielu daļu visas dzīvās dabas, tā nodrošinot bioloģisko daudzveidību.
"Tā bite nekad nevarēs justies labi, ja mums būs skaidras kaut kādas indikācijas, ka kopumā dzīvajā dabā ir slikti. Tā ir tāda stipra sinerģija, neskatoties uz to, ka bite pati strādā kā konstruktors, pati kā veidotāja, uzturētāja, kā uzraugs noteiktām sugām," saka Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.
Kā norāda Apvienoto Nāciju Organizācija, bez apputeksnēšanas radikāli var samazināties 87 pasaules vadošo kultūru - ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība. Par vienu no iespējamajiem bišu straujās izzušanas iemesliem tiek uzskatīti pesticīdi.
Latvijas pētnieki uzskata, ka bites varētu glābt, ja Eiropas Savienībā ierobežotu pesticīdu lietošanu. Tas visvairāk attiecas uz lielajiem lauksaimniekiem un viņu rapšu laukiem.
"2014. gadā Eiropas Savienība ieviesa integrēto augu aizsardzības līdzekļu sistēmu. Man kā biškopim ir ļoti būtiski, lai lauksaimnieki integrēto augu aizsardzības sistēmu ievēro," saka Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.
Atbilstoši integrētajai audzēšanai kaitēkļi jāapkaro tā, lai apkarošana nekaitētu videi. Citiem vārdiem sakot, rapšu laukus var apsmidzināt arī vakaros, kad bites nelido. Ja medus bite strādā dienas laikā laukā un viņa tiek fiziski nosmidzināta ar fungicīdu... Kādas var būt sekas? Protams, ka tur ir sekas!" pārliecināts ir Brusbārdis.
Biškopji uzsver, ka neiebilst pret rapsi, kas ir labs nektāraugs un bitēm patīk, bet vienkārši vēlas, lai bites un līdz ar tām arī visas pārējās augu un dzīvnieku sugas dzīvotu. Un, lai tas īstenotos, ikviens var kaut ko paveikt bišu izdzīvošanas labā. Ieteicams pēc iespējas ilgāk nesteigties ar piemājas mauriņa pļaušanu, audzēt pļavu ziedus arī pilsētās, piemēram, uz balkoniem.
KONTEKSTS:
Trešdien Latvijā norisinājās arī bišu dienai veltīta diskusija "Kā jūtas Latvijas bites?". Biškopis Jānis Sietiņsons, kurš saimnieko Gaujas nacionālā parka teritorijā, šoziem pazaudējis pusi bišu saimju. Diskusijā viņš uzsvēra, ka bišu izmiršana nav tikai ārzemēs notiekošs fenomens.
Sietiņsonam bija 240 bišu saimes. Pēc viņa teiktā, bitēm barības bijis pietiekami, kā arī citi faktori bija pozitīvi. "Nav viennozīmīgas atbildes, kādēļ bites izmirst. Bet tas parāda, ka tā ir ilūzija, ka biškopji kontrolē situāciju. Kāds cits veido scenāriju un diktē spēles noteikumus," uzsvēra Sietiņsons.
