“Kad dzīvnieki attālinās no šīm aizsargājamajām teritorijām, tie atkal ir neaizsargāti pret pārzveju un cilvēku darbībām. Kāpēc tad mēs neregulējam un neaizsargājam šos zemūdens lielceļus, kas savieno dažādas galvenās teritorijas,” sacīja organizācijas ”MigraMar” izpilddirektors Ēriks Ross Salazars.
Zinātnieku veiktie pētījumi liecina, ka migrējošo zivju sugas, piemēram, haizivis un rajas, kā arī vaļveidīgie un bruņurupuči, barojas vienā vietā, bet vairojas un laiž pasaulē mazuļus citos okeāna apgabalos.
Klusajā okeānā šie migrācijas ceļi ir tūkstošiem kilometrus gari, un jūras iemītniekus tajos apdraud pārmērīga zvejniecība.
Četru valstu pārstāvji ņēma vērā zinātnieku ieteikumus, un tapa projekts „Nemo lielceļi”, kas paredz, ka aizsargātajos jūras koridoros būs atļauta tikai vietējo neapdraudēto zivju sugu zveja. Kartē redzams, ka tie savieno vairākus arhipelāgus, tai skaitā unikālās Galapagu salas.
