Par tīrākajām šogad atzītas Abragciema un Engures pludmales, savukārt par netīrākajām - Kolkas un Daugavgrīvas.
Vairumu Kolkas pludmalē konstatētā piesārņojuma veidoja akmeņogles. Ulme uzsvēra, ka šāds secinājums ir vērtējams kā ārkārtas situācija.
“Ir pretrunīga informācija, vai akmeņogles ir no vēsturiskiem uzkrājumiem, kas turpina skaloties no jūras, vai arī tiek apieta likumdošana un akmeņogles joprojām tiek pārvadātas atklātā veidā,” pauda eksperts.
Kopumā atkritumu skaits pludmalēs šogad bijis rekordliels - vidēji 100 piekrastes metros konstatētas 254 atkritumu vienības.
Šī gada datus var skaidrot ar to, ka pandēmijas ietekmē, kad bija ierobežota iespēja ceļot, cilvēki vairāk izvēlējās atpūsties pie jūras tepat Latvijā. Taču raugoties ilgākā periodā, redzams, ka atkritumu apjomam ir tendence pieaugt jau pēdējos četrus gadus, taču ir samazinājies lielgabarīta atkritumu apjoms.
Visvairāk pludmalēs tiek atrasti plastmasas gabali, kurus vairs nav iespējams identificēt. Bieži piekraste piesārņota ar pudeļu korķiem, izsmēķiem un putuplasta gabaliem.
“Ar apsaimniekošanas pasākumiem vien nevar panākt tīrību, jo pieaugošais iepakojumu izmantošanas apjoms un to izmešana prasa citus risinājumus, ne tikai lielāku konteineru skaitu,” uzsvēra Ulme, norādot, ka viens no risinājumiem varētu būt atsevišķu plastmasas iepakojuma veidu ierobežošana.
Kampaņa “Mana jūra” pulcina dalībniekus jūras piekrastē deviņus gadus. Tās mērķis ir apvienot Latvijas sabiedrību - iedzīvotājus, pašvaldības, uzņēmējus - kopīgiem centieniem aizsargāt piekrasti un Baltijas jūru.
