Tas ir viens no zemākajiem mērķiem, jo, piemēram, Luksemburgai un Zviedrijai izmeši būtu jāierobežo par 40%. Tomēr diskusijas gan Briselē, gan Rīgā solās būt karstas, jo nozīmīgu lomu šajā procesā spēlēs lauksaimniecība un transporta sektors.
Aizvadītā gada nogalē Parīzes Klimata konferencē pēc garām un smagām sarunām pasaules valstis vienojās par kopējo mērķi CO2 izmešu samazināšanai. Galvenais ir nepieļaut globālās temperatūras paaugstināšanos vairāk nekā par pusotru grādu, jo tas var radīt neatgriezeniskas pārmaiņas uz mūsu planētas.
Tagad ir pienācis laiks šos solījumus īstenot dzīvē. Tādēļ Eiropas Komisija trešdien, 21. jūlija, ir nākusi klajā ar mērķiem, kas būtu jāsasniedz katrai dalībvalstij. Tie galvenokārt ir balstīti uz valstu pārticības līmeņa. Līdz ar to Zviedrijai, Luksemburgai, Vācijai un Francijai nepieciešamais samazinājums svārstās starp 35% un 40%. Savukārt Latvijai tiek piedāvāts ierobežot izmešu apjomu par 6% salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem.
Par šiem mērķiem gan vēl ir sagaidāmas smagas cīņas, atzina klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete.
“Vienmēr ir vieglāk vienoties par kādu globālu mērķi. Var pateikt, ka mēs virzāmies uz 40% izmešu samazinājumu visā pasaulē. Tas ir jauki. Bet, kad ir jāuztaisa saraksts ar saistošiem mērķiem 28 dalībvalstīm, tad noteikti kāds būs neapmierināts,” atzina Kanjete.
“Tādēļ ir būtiski, ka priekšlikums ir līdzsvarots un taisnīgs. Mēs piedāvāsim valstīm arī palīglīdzekļus, lai sasniegtu šos mērķus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka mēs esam uz pareizā ceļa, lai panāktu 2020. gada mērķus. Un tagad mums ir vēl vairāk jaunu tehnoloģiju, inovāciju, iespēju un ambīciju,” sacīja Kanjete.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola saka, ka 6% samazinājuma mērķis Latvijai neformāli kuluāros bija izskanējis jau jūnijā, tādēļ viņu tas nepārsteidz.
“Tad, kad Eiropadome 2014. gadā lēma par jautājumu, kāds tad būs Eiropas Savienības kopējais mērķis 2030. gadam, tas izskatījās, ka [Latvijai] varētu būt -10%. Tā kā šobrīd - 6% jau ir labāk un ir solis pareizajā virzienā,” pauda Ozola.
“Tajā pašā laikā Ministru kabinets ir lēmis un ir devis mandātu, ka Latvija varētu samazināt emisijas par 0% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tā kā no otras puses sanāk, ka tas nav tas, ko mēs esam vēlējušies un kādu pozīciju bija izteicis Ministru kabinets,” atzina Ozola.
Atstāt emisijas 2005. gada līmenī šobrīd tiek piedāvāts tikai visnabadzīgākajai Eiropas Savienības dalībvalstij – Bulgārijai. Tomēr Ozola saka, ka mērķis pats par sevi ir tikai viena sastāvdaļa. Velns slēpjas detaļās un niansēs, par kurām vēl būs jādiskutē tuvākā pusotra gada laikā. Viena no tām ir pieejamais Briseles finansējums ražošanas un lauksaimniecības modernizēšanai.
Iepriekš Latvija bija izteikusi bažas, ka pārāk liels izmešu samazināšanas mērķis lauksaimniecības nozarē var kaitēt tās attīstībai. Pie mums, atšķirībā no vairuma citu Eiropas valstu, vēl ir diezgan daudz neapstrādātu lauksaimniecības zemes platību. Tādēļ prasība strauji samazināt izmešus var kavēt nozares attīstību.
Turpretī nevalstiskā organizācija “Zaļā brīvība” izplatītajā paziņojumā kritizē gan Latvijas valdības, gan Eiropas Komisijas nostāju. Viņi uzskata, ka piedāvātie samazinājuma mērķi ir pārāk zemi un neļaušot izglābt pasauli no būtiskām klimata pārmaiņām.
Turklāt pēc dabas draugu domām, Latvijas amatpersonas vēloties pēc iespējas vairāk aizstāt patiesu emisiju samazinājumu lauksaimniecībā ar faktu, ka mums ir daudz mežu, kas šos izmešus daļēji kompensē.
Latvija vēl nav ratificējusi Parīzes klimata vienošanos.
