Dabiskās pļavas ir ekosistēmas, kas radušās daudzu gadu desmitu laikā, mijiedarbojoties dabai un cilvēkiem. "Varētu rasties jautājums, vai tad ir kādas nedabiskās pļavas? Un taisnības labad jāsaka, ka "dabiskā pļava" ir saīsinājums plašākam zinātniskajam terminam – "daļēji dabiski zālāji". Ja mēs izņemam cilvēku no vienādojuma, Latvija aizaugtu ar mežu, taču tā kā šeit vienmēr ir bijis cilvēks, un cilvēks ir arī darbojies, mums ir šīs dabiskās pļavas," skaidroja Brizga-Kalniņa.
Tradicionālā saimniekošana ļoti sekmēja dabisko pļavu ekosistēmu veidošanos, jo cilvēkiem bija mājlopi, tika pļauts un pārvests siens, kas palīdzēja augiem izplatīties. Šobrīd dabiskās pļavas Latvijā ir uz izzušanas robežas.
"Dabiskās pļavas ir ļoti īpaša ekosistēma, kas veidojusies ļoti ilgi, bet, mainoties tam, kā mēs, cilvēki, šeit dzīvojam un saimniekojam, izzūd.
Protams, mēģinot apgūt arvien vairāk zemes, šīs pļavas tiek vai nu uzartas, vai pamestas, un tās aizaug, jo mazi lopu ganāmpulki, kas ganās šur un tur, ir liels retums," norādīja Brizga-Kalniņa.
Tāpēc Latvijas Dabas fonds ir sācis projektu, lai izveidotu zīmolu produktiem, kas nāktu no dabisko pļavu saimniekiem. Dabisko pļavu produktu zīmols būs īpašs marķējums, kas ļaus patērētājam atpazīt produktus, kas nāk no dabiskajām pļavām, tādā veidā dodot iespēju atbalstīt pļavu saglabāšanu. Plānots, ka šis zīmols būs sadarbības un atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai ar augstu pievienoto dabas vērtību un jauns tirgus instruments vērtīgo un strauji izzūdošo dabisko pļavu saglabāšanai Latvijā.
Tikko izziņota pieteikšanās dabisko pļavu zīmolam, un pirmie dati vieš optimismu un pārliecību, ka gan pļavu saimnieks ir gatavs apsaimniekot dabiskās pļavas, gan arī Latvijas patērētājs būs gatavs pirkt produktus, atklāja Līdaka.
"Mēs nevaram iztikt ne bez pļavu saimniekiem, ne bez patērētājiem, kas šos produktus lietos. Galvenais atslēgas vārds šajā projektā, manuprāt, ir sadarbība, cieša sadarbība ar saimniekiem, kopīgi strādājot pie zīmola izveides, kopīgi strādājot pie vienotiem kvalitātes kritērijiem," viņa uzsvēra.
Viens no galvenajiem kritērijiem jau noteikts saknē – nodrošināt dabai draudzīgu, pļavu bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgu apsaimniekošanu. Vairāk par projektu var lasīt un arī pieteikuma anketu meklēt Latvijas Dabas fonda mājaslapā. Pieteikumus var sūtīt līdz 31. martam.
"Pļava ir tas stāsts dabas aizsardzībā un atjaunošanā, kas apgāž mītu par to, ka, ja ir jāaizsargā daba, tad liekam žogu apkārt un neko nedarām,
jo pļava ir veidojusies sadarbībā starp cilvēku, dzīvniekiem un dabu, un tā tas arī ir jāturpina darīt. Pļavai ir vajadzīgs cilvēks, pļavai ir vajadzīga apsaimniekošana. Saimniekojot pļavā un ražojot šos pļavas produktus, kas var būt gan tie, kas nāk no lopiem, gan pašu augu pārstrādes produkti, cilvēks var izveidot biznesa modeli," skaidroja Brizga-Kalniņa.
Vienlaikus dabiskā pļava pēc tās būtības ir biotops, un biotopam ir jāatbilst konkrētiem kritērijiem, ko nosaka eksperti. Šo pļavu nedrīkst apsēt, to nedrīkst mēslot, tajā nedrīkst kaut ko stādīt klāt.
"Bet ir, protams, dažādas metodes, ar kurām šo augu daudzveidību var palielināt, atjaunot. Šīs pļavas var būt aizaugušas ar graudzālēm, ar kamolzālēm tā, ka liekas, ka tur nekā nav, bet tad, kad sāk šo atjaunošanas procesu, kas ietver pļaušanu, dažkārt ecēšanu, šķīvošanu un dažādas citas tehnikas, kuru piemērotību nosaka eksperts, tad izrādās, ka tur, tajā augsnē, ir paslēpušās pļavas augu sēklas, kas tur pirms tam bijušas, un tad, ja tām dod iespēju, tās nāk ārā, un pļava atkal sāk ziedēt," stāstīja Brizga-Kalniņa.
"Un Lienes stāsts jau apliecina, ka sadarbība ar pļavu saimniekiem būs liels darbs, jo katra situācija var būt individuāla. Tātad katrā vietā mums ir jādodas, jāredz, jāaprunājas un kopā ar ekspertiem jāsastāda šis atjaunošanas plāns. Arī jānovērtē, ka varbūt šī pļava jau ir lieliskā stāvoklī, un mēs uzreiz varam piešķirt tiesības lietot zīmola marķējumu. Es redzu ļoti skaistu sadarbību, un aprīlī jau sāksim rosīties," piebilda Līdaka.
