Savu desmito ekspedīciju šogad noslēgusi kampaņa “Mana jūra”, un jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti nav iepriecinoši – vidēji uz 100 metriem piekrastē tiek atrastas 266 atkritumu vienības, sasniedzot jaunu Latvijas piekrastes tīrības antirekordu.
Kopumā lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas nu veido 29% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 12%. Satraucoša ir arī kopējā plastmasas atkritumu īpatsvara palielināšanās – ja pirms desmit gadiem plastmasas atkritumi veidoja apmēram 50% no kopējā atkritumu daudzuma, šogad tie ir jau 66% (tajā ietilpst 26 plastmasas veidi), informēja More.
Kampaņas organizētāji atzīmēja, ka pērn Eiropas Savienības (ES) ietvaros tika panākta vienošanās: situāciju par labu piekrastē var vērtēt tad, kad atkritumu daudzums piekrastē nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem.
Tātad vidējais piesārņojums Latvijas piekrastē ir vairāk nekā desmit reizes augstāks par ES noteikto mērķi, vienlaikus vairākas pludmales tam tuvojas.
Tīrākā pludmale šogad, tāpat kā pērn, ir Abragciemā (48 atkritumu vienības uz 100 metriem), tai seko Mazirbe (59 vienības) un Miķeļtornis (59 vienības). Līdzīgā situācijā ir Lauču akmens (60 vienības), un tālāk ierindojas Engures centra pludmale, Pūrciems, Ziemupe un Tūja – šajās pludmalēs atkritumu vienības nepārsniedz skaitu 100 uz 100 metriem. Pēdējo trīs gadu laikā šādu nosacīti tīro pludmaļu skaits Latvijas piekrastē ir sarucis no četrpadsmit līdz astoņām.
Karte: Abragciema pludmale
Savukārt piesārņotākajā pludmalē Liepājas Karostā situāciju kampaņas organizatori vērtēja kā dramatisku – tur atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 1587.
Netīrāko pludmaļu sarakstā ierindojusies arī Daugavgrīvas pludmale (976 vienības), Liepājas centra pludmale (682 vienības), Vecāķi (591 vienība). Tālāk seko Apšuciems, Liepājas dienvidrietumu pludmale, Klapkalnciems, Gaujas ieteka, Jūrmalas Lielupes pludmale, Pāvilosta, Jūrmalas Majoru peldvietā – šajās pludmalēs atkritumu vienību skaits uz 100 metriem ir 300 un vairāk. Septiņpadsmit no 43 apsekotajām pludmalēm 2021. gadā atkritumu noslodze 100 piekrastes vietās bija lielāka par 200 atkritumu vienībām, kas iezīmē turpmāku situācijas pasliktināšanos.
“Kā liecina ne tikai ierastie monitoringu dati, bet arī citi novērojumi, daļēji pēdējo divu sezonu pludmales atkritumu noslodzes rekordus var skaidrot ar iepakojuma un vienreiz lietojamo plastmasas materiālu patēriņa pieaugumu. Tomēr tas nedrīkst tikt uzskatīts par attaisnojumu vienaldzībai. Tieši tādēļ arvien lielāka loma centienos uzlabot situāciju piekrastē būs gan preventīvajām rīcībām, ierobežojot vienreiz lietojamo materiālu apriti piekrastes zonās, gan arī apsaimniekošanas un labiekārtojuma iniciatīvu saprātīgai un noslodzei atbilstošai plānošanai un īstenošanai. Ja attiecībā uz pirmo jautājumu cerības vieš gan depozīta sistēma, gan ES likumdošanas iniciatīvas, tad diemžēl pēdējo trīs četru gadu laikā otrajā jautājumā situācija piekrastē efektu dodošus uzlabojumus nav nesusi,” pauda Vides izglītības fonda un kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme.
Kampaņa Mana Jūra savā desmitgades ekspedīcijā veica ne tikai ierastos atkritumu monitoringus, bet iedziļinājās arī mikroplastmasas tēmā un izvērtējuma laukumos uzsāka arī mikroplastmasas piesārņojuma datu apkopošanu, atsevišķi pievērsās arī vienas no izplatītāko plastmasas frakciju – izsmēķu piesārņojuma datu apkopošanai, apsekojot piekrastes un pludmales komercobjektus, izvērtējot sekmes vienreiz lietojamo plastmasas materiālu aizstāšanā, kā arī sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru uzsāka Latvijā papildu jūras piesārņojošo atkritumu datu apkopošanu. Šo iniciatīvu rezultāti un secinājumi tiks publiskoti tuvāko nedēļu laikā, jo pašreiz vēl turpinās datu vērtēšana.
Kampaņu un ekspedīciju “Mana jūra” organizē un nodrošina nodibinājums Vides izglītības fonds. “Mana jūra” dalībnieki šogad veica jūras piesārņojošo atkritumu monitoringus 43 izvēlētās piekrastes vietās apsekojot 100 m garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitoringi notiek saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādātajām vadlīnijām, nodrošinot iespējas ilgtermiņā salīdzināt datus un konstatēt piesārņojuma iemeslus.
