Ārpus Rīgas

Daugavpilī plāno būvēt divas promenādes

Ārpus Rīgas

Labdarības akcijā "Dzīvo vesels" Jēkabpilī veiks bezmaksas konsultācijas un operācijas

«Mana jūra» ekspedīcijas dalībnieki turpina ceļu no Jūrkalnes līdz Užavai

«Mana jūra» ekspedīcijas dalībnieki turpina ceļu no Jūrkalnes līdz Užavai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 3 mēnešiem.

Jau piekto gadu kampaņas „Mana jūra” dalībnieki dodas gar Latvijas piekrasti no Nidas līdz Ainažiem. Ceturtdien viņi mēros ceļu no Jūrkalnes līdz Užavai. Viens no ekspedīcijas dalībnieku galvenajiem uzdevumiem ir turpināt jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu. 

No Lietuvas līdz pat Igaunijas robežai Latvijas teritorijā 40 vietās novērtē jūras piesārņojošo atkritumus. Pirmo gadu kampaņā „Mana jūra” piedalās aktīva dzīvesveida piekritējs Sergejs Steļmahs, viņš ir arī ekspedīcijas vadītājs. Gājiens gar jūras krastu sākās pie Lietuvas robežas, Nidā.

„Visnetīrāk līdz Ziemupei mums ir no Nidas līdz pat Papei, bet vistīrākais posms mums ir Jūrmalciemā, kaut gan arī līdz Jūrmalciemam ir diezgan daudz atkritumu. Jūrmalciemā mēs savācām daudz lampu. Tur bija daudz izskalojumu, kas nāk tieši no jūras, no kuģiem,” stāsta Steļmahs.

Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, kā arī kampaņas „Mana jūra” eksperts atklāj, ka šo piecu gadu laikā, veicot monitoringu, pierādījies, ka piekrastes lielākais piesārņojuma apjoms nebūt nenāk no jūras.

„Kad mēs sākām kampaņu, arī mēs domājām, ka lielākā daļa nāk no kuģiem, bet izrādās nē, pat četras piektdaļas nāk no krasta – daļa no tūristiem, daļa no mājsaimniecībām,” saka Ulme.

Atkritumi līdz krastam atpeld, piemēram, pa upi, stāsta Jānis Ulme. Veidi ir dažādi.  Situācijas ir atšķirīgas - vietām vairāk izskalo no jūras, citviet, piesārņojums nāk no sauszemes. Risinājumi bieži vien jārod katrai vietai individuāli, taču veidojas arī kopējā aina, stāsta kampaņas eksperts.  

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka ne pārāk laba situācija ir Pāvilostas, Salacgrīvas, Rucavas un Saulkrastu novadā, bet par kritisku situāciju var runāt Rīgā un Engures novadā, turpina Jānis Ulme.

„Liepājā un Ventspilī stāvoklis ir apmierinošs, labus rezultātus sāk uzrādīt arī Jūrmala un virzās uz labu vides stāvokli,” saka Ulme.

„Daudzviet tas saistīts ar apsaimniekošanas un labiekārtojumu, un kvalitāti, bet, ja mēs skatāmies uz nacionālu kopsakaru, tad mēs redzam, ka galvenā problēma ir plastmasa,” viņš piebilst.

Kampaņai un monitoringam ir konkrēti mērķi, kas ļauj īstenot nozīmīgākus uzdevumus ne vien Latvijas, bet jau plašākā kontekstā, skaidro Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

Šie kritēriji būs aktuāli arī Zilā karoga iegūšanai. Aktivitāti arvien vairāk izrāda arī pašvaldības. 2016. gada rezultāti būs zināmi augusta vidū, kad kampaņa „Mana jūra” noslēgsies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti