Karīna
Karīna mācās par veterinārārsti Jelgavas Lauksaimniecības universitātē un lopu kaušanas mākslu pie sava radinieka Kaspara. Viņai ļoti patīk govis, jo tām ir lielas apaļas acis.
Karīna māk noķert aitas pirms kaušanas.
Viņa mīl savus mīluļus un nokauj. Barības ķēde noslēdzas pie galda ar garšīgu jēra gaļas zupu.
Mīlulis tiek notiesāts. Veselīgs mīlulis un veselīga jēra gaļas zupa. Tieši tāpēc Karīnai patīk dzīvot pie pašas Igaunijas robežas. Te viss ir veselīgs. Gaiss, ūdens, zāle un mīluļi. Karīnu neuztrauc mīluļa nokaušana. Gaļu taču gribas! Lai vai cik liela lopiņu mīlestība, tomēr vēders ir tas kungs visaugstākais.
Ilga
Ilga saka, ka no desu darbnīcas ir izglābusi vairākus zirgus. Ar tiem kopā viņa dzīvo jau no bērnības. Ilga saka, ka zirgi esot viņas banka. Tā banka ļauj viņai izdzīvot pārsimt metrus no Latvijas – Igaunijas robežlīnijas Arakstē. Cilvēciskā vientulība starp daudziem zirgiem. Viņa glābj tos no desu darbnīcas, bet zirgi glābj Ilgu no nabadzības un vientulības meža vidū.
Savam un suņa priekam, viņa ir iemācījusi bez ierunas klausīt, un turēt siera gabalu uz deguna gala, kamēr netiek dota komanda gardumu apēst. Ilga saka, ka laikam nav iemācījusies mīlēt sevi. Asaras sariešas viņas acīs. Īsu brīdi iestājas klusums, un Ilgas acu skats pieķeras viņas mīluļu ganāmpulkam, kuru var redzēt caur virtuves logu.
Gints un Raili
Ginta un Raili mīlas stāsts ir sācies, pateicoties zirgiem. Gintam ir zirgu vedamā mašīna, bet Raili māja pie pašas Latvijas robežas, bet Igaunijas pusē. Vadājot mīluļus, Gints iepazinās ar Raili. Tagad abi dzīvo Igaunijā, audzina un lolo zirgus, kuri piedalās jāšanas sporta sacīkstēs.
Netālu no mājas Raili ir ierīkojusi savādu vietu. Katram viņas mirušajam zirgam tur ir uzstādīts akmens, kas liek atcerēties viņas mīluļus. Pati Raili arī gribētu tajā vietā palikt, kad tiks aizsaukta pie saviem zirgiem. No malas raugoties, rodas sajūta, ka šajā nelielajā zemes pleķītī pierobežā valda pilnīga harmonija, kuru uztur zirgi, Gints un Raili.
