Precīzāki dati palīdzēs Latvijā par šāda veida zaudējumiem ieviest kompensācijas, kā tas ir citviet Eiropā. Pērn vilki krietni biežāk uzbrukuši mājas suņiem.
Vecākā paaudze atminas, ka kas līdzīgs novērots pēckara gados, kad vilkiem trūka barības. Speciālisti min, ka pašlaik viens no iemesliem varētu būt Āfrikas cūku mēris, kas mazina mežacūku skaitu.
Vilku uzbrukumu pagājušajā gadā savam mājas mīlulim atminas Rēzeknes novada Pušas pagasta Žierkļu ciema iedzīvotājs Vitālijs Butlers.
“Vai viņu populācija ir tik liela, ka viņi skrien līdz mājām? [Laikam] nav, ko ēst, vai kur ieklīduši. Tepat aiz stūra [bija suns], aiz mašīnas – iekaucās, un nav vairs, viss,” atceras Butlers.
Cieta arī netālu no Vitālija Butlera mājām esošā meitas saimniecība.
“Atnāca četri gabali. Vakarā tad ar lukturīšiem, ar mašīnu viņus dzenāja pa tīrumu,” stāsta Butlers.
Visbiežāk vilki uzbrūk aitām. Dagdas novadā Lukaševiču ģimene, kas rūpējas par teju 80 Latvijas tīršķirnes tumšgalvēm, saimniecību ar elektrisko sešu kārtu žogu aprīkoja jau pirms 15 gadiem.
“Ir bijuši gadījumi, ka tur, kur mazāk braukā mašīnas, tur arī tika atrastas nokostas aitas. Tur, kur ir pārvietojamie žogi divām trijām kārtām, – tas vilkiem grūtības nesagādā,” saka “Birztalas plus” īpašniece Žeņa Lukaševiča.
Vilku uzbrukumu pieaugumu saimniecībām 2018. gadā apstiprina Valsts meža dienests (VMD). Pērn tie reģistrēti 30, tostarp divas reizes Latgalē uzbrukts mājas suņiem. Ziņojumu skaits audzis arī Ziemeļvidzemes un Ziemeļkurzemes virsmežniecībās.
“Ja salīdzināt ar iepriekšējo gadu – 2017. gadā bija reģistrēti 18 uzbrukumu gadījumi, no kuriem vilks kā uzbrucējs bija identificēts 14 gadījumos,” zina teikt VMD Austrumlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Lorija Pozņakova.
Līdz šim liela daļa plēsēju uzbrukumu noklusēti gan atbildīgo institūciju sadrumstalotības dēļ, gan tāpēc, ka Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm cietušajiem nav paredzētas kompensācijas un iedzīvotāji ziņošanu uzskata par bezjēdzīgu.
Valsts meža dienests gan mudina tik un tā par uzbrukumiem ziņot: tā maksimāli reģistrējot un identificējot plēsēju DNS, situāciju varētu mainīt.
“Tikai pierādot, ka plēsēji tiešām regulāri uzbrūk, mēs varēsim, iespējams, nākotnē saņemt šīs kompensācijas,” uzsver Lorija Pozņakova.
Arī Vitālijs Butlers piekrīt, ka “noteikti katram ir jāziņo, lai varētu identificēt, ka tas ir bijis vilks”.
Par vilku uzbrukumiem jāziņo Valsts meža dienesta attiecīgās virsmežniecības medību inženierim vai vietējam mežzinim. Savukārt pašiem mežziņiem līdz 31. martam regulāri jāapseko medību platības, lai veiktu vilku un lūšu monitoringu.
