Es nopirku divdesmit 400 litru maisus, te vākt un vākt. Braukšu vēl kādu vakaru, nākšu un sakraušu maisos, lai pievērstu kaut vai pašvaldības uzmanību,” stāstīja rīdzinieks Mārtiņš Muižnieks, kurš uz Lucavsalu devies pastaigā, bet, pamanot atkritumus, nolēmis tos savākt.
Tad viņš vēl nezināja, ka dziļāk kokos bijusī dārziņu teritorija pārvērsta par atkritumu poligonu. Un šādu vietu Rīgā ir daudz.
“Mēs varam savākt un attīrīt, viena lieta, ejot garām, teikt “vai kādi cūkas”, bet otra lieta, ejot garām, paņemt un pacelt,” klāstīja Mārtiņš.
“Nevajag jau daudz! Vajag tā, lai nav grūti!” Tā par iniciatīvu sacīja Mārtiņš, norādot, ka labi būs, ja pa ceļam tiks pacelta kaut viena izmesta pudele.
“Tas nenozīmē, ka katrs gājiens ir jāpārvērš par sētnieka darbu. Forši, ja vari paņemt pudeli un izmest, un forši, ja vari varbūt salasīt un izmest maisu,” sacīja Mārtiņš.
Mērķis - pievērst uzmanību dabā esošajiem atkritumiem, kuri tur varēja nebūt.
Pudeles, kartona krūzītes, ēdienu iepakojumi tiek vienkārši izmesti ārā. Valsts vides dienests aicina, atrodot dabā atkritumus, izmantot aplikāciju “Vides SOS”.
“Kļūda, ko nevajadzētu darīt, ir iemest kāda kaimiņa konteinerā, bet iemest tajā konteinerā, par kuru tu maksā,” norādīja Mārtiņš.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga savukārt mudināja iedzīvotājus, kuri pamana nesankcionētas izgāztuves, “sazināties ar pašvaldību, un tā parasti ir gatava palīdzēt ar atkritumu izvešanu”.
Dienests gan aicina cilvēkus, kuri pasūtījuši atkritumu izvešanu, pārliecināties, ka nolīgtajai firmai ir līgums par atkritumu novietošanu poligonā.
Pretējā gadījumā, sakārtojot savu teritoriju, var tiek piesārņota kāda cita.
Dabā ejot - ko ienesi, to aiznes. Un paņem līdzi vismaz vienu atkritumu, kas dabai nepieder.
