ĪSUMĀ:
- Upēs mītošās zivis ar garāku migrācijas ceļu, galvenokārt, lašu dzimtas zivis – apdraudētas.
- Arī šogad situācija ar lašiem Salacā un Ventā esot bēdīga.
- Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns paredz vairākus risinājumus.
- Šogad Ventas un Gaujas baseinos plānot turpināt ielaist laša un taimiņa smoltus jeb "pusaudžus".
- Grūti klājoties arī nēģiem, kuriem HES radītās ūdens līmeņa svārstības rada pārāk lielu stresu.
- Tomēr mazinās makšķerēšanas pārkāpumu skaits un zivju resursiem nodarītais kaitējums.
- Šo tendenci skaidro arī ar to, ka sabiedrība kļuvusi zinošāka un vairāk interesējas, kas ir atļauts.
Pavasaris Ventas rumbā
Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā, bet cilvēkus uz šejieni doties atkal un atkal vilina maģiskais skats pavasarī – lai tiktu uz labākām nārstošanas vietām, vimbām rumba ir šķērslis, un tās cenšas to pārvarēt lecot. Vimbas ir arī tās zivis, kas pavasarī visbiežāk makšķerniekiem nonāk lomā no Ventas.
Arī kādā maija darba dienas pusdienas laikā atļautajā makšķerēšanas vietā netālu no senā velvju tilta Kuldīgā var sastapt makšķerniekus – kuldīdznieku Kārli un tukumnieku Andreju.
"Ar tām zivīm ir tā, ka normu salasīju, pēc skaita arī varat paskatīties, ir arī mazākas tādas, bet tās visas ir izmēra vimbas, pēc kārtas skaitā septiņas, tā kā viss forši. Sudrabainas, skaistas, rīt nokūpināšu. Receptes ir dažādas, mums viens variants – grilējam. Man personīgi kūpinātas vairāk patīk, pats kūpinu, bez tam jau tās arī cep, marinē," skaidroja Andrejs no Tukuma.
Bet Kārlis piebilda: "No rīta atnāk, te stāv desmitiem vīru, viens pie otra, tur jau vajag meistarību, es tur nemaz nelienu, es esmu pa glupu tādai makšķerēšanai. Laika nosišana pensionāram, ko es mājās ar sievu kasīšos, labāk pastāvu upmalā."
Ar praktisku aci uz vimbām, kas savā nārsta ceļā lecot cenšas pārvarēt Ventas rumbu, savulaik paskatījās hercogs Jēkabs. Saglabājušies nostāsti, ka 1640. gadā viņš izgudrojis pirmo ierīci Eiropā zivju ķeršanai gaisā – katru dienu trīs reizes no murdiem izņemot līdz pat simt zivīm.
Pagājušā gadsimta 20., 30. gados rumba pat sadalīta privātos posmos, kur katrs tad licis savu no kārklu klūgām pīto grozu. Šajos laikos gan tas vairs nav iespējams. Lai saudzētu zivju resursus, rumbas apkārtnē makšķerēt vairs nedrīkst, bet lejpus tiltam, līdz pat Abavas ietekai Ventā, noteikta licencētā makšķerēšana. Pavisam Latvijā ir noteiktas 60 licencētās makšķerēšanas vietas.
"Licencētā – tur ir noteikts plāns, kā tiks apsaimniekota tā ūdenstilpe," skaidroja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietniece Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite, norādot: "Tur tiek arī papildināti zivju resursi, ielaižot mākslīgi audzētās zivis. Populāri, ko ielaiž, – zandartu un līdaku mazuļus. Tas nozīmē, ka licencētajās vietās tiek papildināti zivju resursi, un arī cilvēki samaksā par licenci, par to viņš var nomakšķerēt vai paturēt lomā vairāk zivju, jo arī par viņa samaksātajiem līdzekļiem – tie tiek novirzīti tālāk zivju resursu papildināšanai un arī aizsardzībai."
Licencētās makšķerēšanas noteikumus nosaka katras pašvaldības saistošie noteikumi.
Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone norādīja, ka jaunais nolikums stājies spēkā aprīļa sākumā.
Viņa sacīja: "Un tās būtiskākās izmaiņas ir, ka ziemas–pavasara sezonā ir tikai taimiņa licence, nedrīkst makšķerēt lašus; tad nav nedēļas nogales licences, uz tā rēķina palielināts sezonas licenču skaits, kopā sezonā ir 200 licences, kuras varam pārdot, iepriekš bija 160 licences. Licencēto makšķerēšanu reglamentē akti. Tā kā Venta ir nozīmīga lašupe, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Ventas ieleja", ir arī Ventas rumba kā dabiskais šķērslis, vispirms ir nepieciešams saņemt zinātnisko pamatojumu no "BIOR", pēc tam tad nolikums tiek skaņots gan ar Dabas aizsardzības pārvaldi, gan vides dienestu, gan Zemkopības ministriju. Lēmumi tiek pieņemti domes sēdē un tālāk skaņoti reģionālajā vides ministrijā (VARAM)."
Ja tām zivju sugām, kuras labāk piemērojas klimata radītajām izmaiņām upēs un ezeros, piemēram, līdakām, zandartiem, raudām, asariem, arī vimbām, šobrīd briesmas nedraud, tad tās zivis, kurām ir garš migrācijas ceļš, kuras labprātāk dzīvo tīrās un vēsākās upēs, šobrīd, neskatoties uz daudziem pūliņiem, tomēr ir apdraudētas.
Tās galvenokārt ir lašu dzimtas zivis.
Tas arī ir iemesls, kāpēc, piemēram, licencētajā Ventas posmā Kuldīgas novadā aizliegts lomā paturēt lasi.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR atzina, ka nevienā no Latvijas lašupēm lašu "pusaudžu" – smoltu – produkcija nesasniedz 75% no sava potenciāla, kas liecinātu par to, ka populācija ir bioloģiski drošā stāvoklī.
BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons stāstīja: "Vakar biju pie Salacas smolta murda, tas īsti nav mans ikdienas pienākums, kolēģi teica, ka pašlaik Salacā aizpeldējuši uz jūru kādi 3000 smoltu. Zinot, ka Salacas kapacitāte ir uz kādiem 30 000 smoltu, smolti – tie ir lašu pusaudži, kas izauguši upē un jau gatavi jūras dzīvei, tad situācija ir diezgan skumīga. Vēl jau viņi peldēs, bet tas potenciāls šogad nebūs īsti izmantots. Citās upēs ir līdzīgi, ar lasi ir diezgan traki. Sākot ar aizpagājušo gadu, pirmkārt, mēs saskaitām, cik daudz lielo lašu mums iepeld iekšā. Mums ir automātiskais zivju reģistrators Salacā, mēs zinām, cik iegāja pēc skaita. Tad, kad viņi ir iznārstojuši, mani kolēģi brauc ar laivu un saskaita nārsta ligzdas, kur un cik vietās laši ir nārstojuši, pēc tam vasarā skaita izšķīlušos mazuļus, pēc tam vēl skaita tos smoltus."
Viņš turpināja: "Par laša stāvokli Salacā mēs tiešām zinām visu. Ja potenciāls ir 30 000 smolti, tad šogad pagaidām ir 3000 ar astīti. Tas ir knapi desmitā daļa. Un Ventā vēl skumīgāk nekā Salacā, tā kā lasi varēsim ķert, kad populācija būs atkopusies. Tā situācija ir bēdīga, jā."
Plāns uzlabojumiem
Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.–2024. gadam paredz vairākus rīcības virzienus, kā uzlabot zivju resursus. Tas ir gan zivju krājuma monitorings, gan dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs, zivju resursu atražošana un atjaunošana.
Tā, piemēram, šogad Ventas un Gaujas baseinu publiskajās ūdenstilpēs plānots ielaist 250 000 laša un 100 000 taimiņu smoltu. Tikpat ielaists arī pērn.
Venta ir jaukta tipa lašupe, tajā norisinās gan dabisks lašu nārsts, gan līdztekus krājums tiek papildināts mākslīgi. Neraugoties uz to, Ventā lašu smoltu produkcija nav piedzīvojusi vērā ņemamu pieaugumu. Turklāt rezultātus nav devusi arī Ventas posma pie rumbas un vecā velvju tilta rekultivācija jeb straujteču tīrīšana. Ja pēc 2011. gadā veiktās rekultivācijas bija vērojama lašu mazuļu skaita palielināšanās, tad vēlāk tas atkal samazinājies, un rezultātus nedeva arī dzīvotņu rekultivācija 2015. un 2016. gadā.
Abersons atzina: "Mēs tagad domājam, kāpēc tā. Viena no versijām, ka pēc tam, kad sākās atkārtota aizaugšana, no nārsta vietām pastiprināti izskalojās oļi, jo Kuldīgā Ventas gultni daudz veido dolomīts, tā sauktais plienakmens, tur pa virsu ir grants un oļi. Ja tos aizskalo, paliek pliks plienakmens, kas lasim nārstam vairs nederēs. Tas arī varētu būt viens no iemesliem. Visdrīzāk trīs iemeslu kombinācija – aizaugšana, klimata pārmaiņas, mēs ļoti negribam, lai pa virsu būtu palielināts makšķernieku spiediens, jo tai laša populācijai jau tāpat ir grūti, vēl salaist pa virsu makšķerniekus būtu pavisam bēdīgi."
Abersons atzina, ka šobrīd grūti klājas arī upes nēģiem.
Pēc Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāna šogad upes plānots papildināt ar septiņiem miljoniem nēģa kāpuru, tikpat bijis arī pērn.
"Tā ir viena no sugām, kurām mazie HES nepatīk visvairāk, jo kad mazais HES svārsta līmeni, citas zivis, kas peld ūdens masā, var vieglāk pārvietoties, viņām arī tas rada stresu, bet ar to ir vieglāk tikt galā. Savukārt nēģa kāpurs ir ieracies gruntī krasta tuvumā un viņam regulāri sanāk palikt sausumā. Diez vai viņš tur dabūn galu, bet es nedomāju, ka viņš ilgi dzīvos tādā vietā, kur regulāri [mainās] – sauss-slapjš. Kāpēc viņam lieku stresu? Tad viņš migrē prom, tad viņu var kāds apēst, tas noteikti nēģus ietekmē nelabvēlīgi. Arī tie paši migrācijas šķēršļi, Ventas rumba ir nozīmīgākais. Mēs eksperimentālā kārtā pirkām Kuldīgā nēģus no zvejniekiem, pārvedām pāri rumbai un izlaidām ārā, un paralēli skatījāmies, kā mainās kāpuru daudzums virs rumbas vairākās vietās. Sanāca tā, ka matemātiski palielinājās kāpuru daudzums virs rumbas, līdz ar to mēs secinājām, ka tā ir laba metode rumbas ietekmes samazināšanai," viņš sacīja.
Lai palīdzētu sargāt zivju resursus, izveidots arī Zivju fonds.
Kuldīgas novadā atzina, ka no tā regulāri tiek piesaistīti līdzekļi, lai iegādātos nepieciešamās lietas, kas palīdz cīņā ar maluzvejniecību un noteikumu uzraudzību licencētās makšķerēšanas vai makšķerēšanas lieguma zonās.
Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns pastāstīja: "Pats galvenais, kas mums Kuldīgas novadā izdevies no Zivju fonda ar pašvaldības līdzfinansējumu, tās ir divas termostacionārās novērošanas kameras. Viena ir uzstādīta uz glābšanas stacijas pie rumbas, redzam rumbu 24 stundas diennaktī, un otrā kamera, – tā mums arī ir uzstādīta aiz vecā tilta. Abas divas gan tās ir licencētā posmā, kur pavasarī ļoti daudz vimbas makšķerē un arī ir nēģu nārsti. Tās bija tās divas vietas, kur redzējām, ka nepieciešamas šīs kameras. Piemēram, laivas. Ar Valsts vides dienestu ir laba sadarbība. Mēs pat vienojamies, – brauc ar kvadriciklu pa vienu krastu, brauc ar laivu, mēs tur miksējam, vienreiz brauc ar vienu laivu, otrreiz ar otru."
Pārkāpumu skaits samazinās
Valsts vides dienestā atzina, ka makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu skaits un zivju resursiem nodarītā kaitējuma apjomam ir tendence samazināties.
"Gadā Latvijā tiek izdarīti 800–900 zvejas un makšķerēšanas pārkāpumi iekšējos ūdeņos," norādīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
"Ja mēs skatāmies pirms pieciem gadiem, tad bija vairāk par tūkstoti, mēs no tā varam secināt, ka samazinās. Bet galvenokārt, kas samazinās, ir nelikumīgo zvejas rīku licēju skaits, izņemtie nelikumīgie zvejas rīki. Ja mēs skatāmies tālākā pagātnē, pirms 15 gadiem, tad šis daudzums ir samazinājies pat sešas reizes, jo attiecībā uz makšķerniekiem un uz makšķerēšanas pārkāpumu skaitu šis samazinājums ir mazāk novērojams, jo no tiem 800, 900 pārkāpumiem gadā, ir 88%, kur ir makšķerēšanas pārkāpumi izdarīti. Domāju, ka sabiedrība kļuvusi zinošāka, interesējas arī par noteikumiem, pie mums bieži konsultējas un jautā, ievērojami uzlabojies zvejas inspektoru tehniskā kapacitāte."
BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons minēja arī citas iespējas, kā uzlabot apdraudētāko zivju sugu nosargāšanu, – ne tikai ar to mākslīgo pavairošanu, straujteču tīrīšanu un mākslīgo nārsta vietu ierīkošanu.
"Lietuvieši varbūt mazāk, bet igauņi daudz mērķtiecīgāk ar to cīnās, jo īpaši ar migrācijas šķēršļu ietekmi. Viņi ļoti nopietni strādā pie zivju ceļu izbūves, šķēršļu nojaukšanas, kas mums pagaidām padodas ļoti grūti, bet uz priekšu kustas, bet tā lēnām, neesam vēl ieskrējušies," viņš teica.
