ĪSUMĀ:
- Peru vulkāna izvirdums 1600. gadā ietekmēja arī ražu Rīgā, tāpēc daudzviet iestājās bads.
- Doma baznīcas altāris ūdenī – 1709. plūdi Rīgā.
- Plūdiem sekoja nepieredzēts mēra uzliesmojums, ko veicināja apbedījumu izskalošana.
- Janvārī zied ķirši – siltā un lietainā 1617. gada ziema.
Vairākus gadsimtus ilgs ledus laikmets
Tā saucamais mazais ledus laikmets ilga no 14. līdz pat 19. gadsimta vidum, un to izraisīja vairāki spēcīgi vulkānu izvirdumi pasaulē. Tā rezultātā vasaras bija slapjas un bez saules, bet ziemas – bargas. Pēc Peru vulkāna izvirduma 1600. gada februārī sekoja vasara bez saules, jo to aizēnoja izmešu mākoņi.
Tas daudzviet, arī Rīgā, ietekmēja ražu, tāpēc iestājās bads.
Rīgas rātes dokumenti liecina, ka 1602. gadā no Vidzemes Rīgā ieradās vairāk nekā 30 tūkstoši bada cietēju. Viņi cerēja uz glābiņu, taču visiem izsalkušajiem nebija iespējams palīdzēt.
Plūdi pārņem Rīgu
Tādi Daugavas krasti, kādus mēs tos redzam šodien, veidojušies vien pēdējo 400 gadu laikā. Iepriekš upe pletās 80 metrus tuvāk Vecrīgai. 1709. gadā, kad tagadējā Latvijas teritorija piedzīvoja vienu no bargākajām ziemām, ar zirgu pat varēja doties uz Zviedriju, jo Rīgas jūras līcis bija aizsalis. Iestājoties pavasarim, Daugavā sāka iet ledus, taču līcis vēl bija aizsalis. Tādējādi ūdenslīmenis upē krietni pacēlās – pilsēta applūda, paņemot daudzu cilvēku dzīvības un baznīcas teritorijās izskalojot apbedījumus. Toreiz Doma baznīcas altāris atradās ūdenī.
Tagad šajā baznīcā par vairāk nekā 300 gadu senajiem notikumiem vēsta plāksne, kuru rotā ne tikai informācija par notikušo, bet arī ilustrācijas.
Mēra uzliesmojums
1709. gada rudenī Rīgu uz deviņiem mēnešiem aplenca Pētera I karaspēks. Šim aplenkumam sekoja milzīgs bads – cilvēki mira ne tikai pārtikas trūkuma dēļ, bet arī no bargā sala. Pavasarī sekoja vēl nepieredzēts mēra uzliesmojums, ko veicināja apbedījumu izskalošana togad notikušo plūdu laikā, jo daudzviet bija apglabāti arī ar mēri inficētie.
Janvārī uzzied ķirši
Latvijas Universitātes ģeogrāfijas profesora Gunta Eberharda apkopojumā par klimatu pagātnē var lasīt, ka 1617. gadā Baltijas teritorijā bija silta, lietaina ziema bez sniega, janvārī ziedēja ķirši un plauka ziedi. Tas atkārtojās vēl pēc septiņiem gadiem. 1431. gada vasara bija ļoti sausa, kas izraisīja zemes un purvu degšanu.
Dūmaka neizklīda sešas nedēļas, kas liedza saulesgaismu un izraisīja putnu bojāeju.
600 gadu garumā, no 14. līdz 20. gadsimtam, Rīgas iedzīvotāji pieredzējuši vairāk nekā 20 katastrofālus plūdu postījumus, kurus izraisījuši ledus sastrēgumi.
