Lai gan pirmajā brīdī šķiet, ka svaigēdāji pārtiek tikai no augiem, tā nav. Suņi tiek baroti pēc iespējas dabiskāk – ar gaļu, kauliem, olām, dārzeņiem, augļiem un ogām. Viss tiek pasniegts svaigā, termiski neapstrādātā veidā. Gluži kā dabā, kur vilks pie plīts neko necep un nevāra.
Tam piekrīt arī haskiju Miškas un Moras saimniece Monta. Viņas suņi sauso barību neēd jau gandrīz gadu: “Suns vienkārši atteicās ēst to barību. Un viņa tajās badošanās dienās jau bija ievērojami novājinājusies. Un tad man atnāca atklāsme – ja viņa negrib ēst, tas nozīmē, ka viņai negaršo. Sāku meklēt alternatīvas.”
Svaigēšanai ir divi veidi. Pirmajā suņa ēdienkartē ietilpst tikai gaļa un kauli. Otrajā klāt nāk arī dārzeņi, augļi, ogas un olas. Tieši šo veidu izmanto Monta. Lielāko daļu maltītes sastāda muskuļu gaļa: desmit procentiem jābūt ēdamajai kaulu gaļai, vēl desmit subproduktiem un pavisam mazliet tiek pievienoti augļi un dārzeņi.
Mora īpaši priecājas par burkāniem un jēlām olām, kas ir labs kalcija avots atšķirībā no sausajām barībām. Tām Monta vairs netic.
Speciālistu viedoklis par svaigbarošanu ir dažāds. Metode ir zinātniski pierādīta un pamatota, tomēr
tas ir diezgan sarežģīts barošanas veids, kurā saimniekam īpaši jāpievērš uzmanība tam, kas, no kurienes un cik daudz tiek likts suņa bļodā.
Lielākoties tā ēd liela auguma aktīvi un enerģiski suņi. Bet ne visi var būt svaigēdāji.
“Tāpat kā ne visiem cilvēkiem der svaigēšana, arī ne visiem suņiem. Man [praksē] bijuši saimnieki, kuriem ir divi suņi: viens suns ļoti labi un ar labiem rezultātiem ēd jēlo barību, bet otram sunim tā galīgi nav piemērota, sākas gremošanas problēmas un aiziet atpakaļ uz komerciālo barību,” stāsta veterinārārste Daiga Bokvalde.
Galvenais svaigēšanas pretinieku arguments ir parazīti, ko suns var dabūt gan no jēlas gaļas, gan olām. Īpaši jāuzmanās karstumā, kur barība ļoti ātri bojājas.
Taču attārpošana ir jāveic jebkuram sunim neatkarīgi no tā, ko viņš ēd.
Diskusijas izraisa jautājums arī par kauliem: drīkst dot vai ne? Veterinārārste apstiprina – drīkst, bet tikai svaigā veidā un atkarīgs no tā, kādus. Suns tādā veidā tīra savus zobus un trenē žokli.
“Es būtu tikai par liellopu vai jēra gaļas kauliem. Noteikti par tādiem kauliem, kas nešķeļas šķembās. Garos stobru kaulus un ribas nevajadzētu dot,” iesaka Bokvalde.
Monta saviem suņiem ir novērojusi vairākus uzlabojumus – spīdīgāku, mīkstāku kažoku, baltākus zobus, regulārākas dabiskās vajadzības un lielāku aktivitāti. Mīnuss gan var būt izmaksas – vienam sunim svaigēšana mēnesī nākas tērēt aptuveni 100 eiro.
Jārēķinās, ka metode sākumā prasa arī laiku, jo saimniekam jāsaprot, kāda proporcija būs atbilstoša suņa svaram, un rūpīgi jāsastāda ēdienkarte. Tas viss jādara, konsultējoties ar vetārstu.
