Raunas vidusskolā darbmācības skolotājs vēl dod pēdējos norādījumus, kā izjauktās suņu mājas, aizvedot patversmē, atkal salikt kopā, bet vairāki skolnieki vēl steidz pabeigt kāpnes kaķu mājai. Un katram jau ir bijis savs darbiņš, gatavojot mājas patversmes dzīvniekiem.
Sākotnēji doma bija par vienu suņu māju, bet, tā kā aizrautība bijusi liela, tapušas pat trīs siltinātas, kārtīgas suņu būdas un arī kaķu māja. Šo ieceri - gatavot mītnes vietas patversmes dzīvniekiem - rosinājusi skolotāja Justīne Buliņa.
"Sākumā viņi nesaprata, priekš kam tas ir vajadzīgs, jo mums Raunā nav pamestu dzīvnieku ļoti daudz un, ja ir kāds, tad ir, kas par tiem rūpējas. Un viņi saka, ka tādas situācijas taču nav. Tad man nācās stāstīt par to, cik dzīvnieku ir Cēsīs, cik dzīvnieku ir Rīgā un ka kopā tas ir ļoti liels skaitlis. Tad viņi sāka domāt, kas notiek, un arī audzināšanas stundās mēs esam runājuši par atbildību pret dzīvniekiem.
Tā atbildība un līdzatbildība, ko mēs uzņemamies, tas arī ir galvenais mērķis šīm nedēļām, jo mums to nedēļu bija nedaudz vairāk kā viena," klāsta skolotāja.
Kad mājas sakrautas auto piekabē, arī bērni ar “busiņu” dodas uz Cēsu novada dzīvnieku patversmi "Lācīši”.
Kamēr bērni vēl ceļā, Latvijas Radio ar patversmes vadītāju Lieni Mališevu devās skatīt, kuram no iemītniekiem vispirms pienāktos jauna māja. Cēsu patversmē gan nav gluži tā, ka kāds no suņiem būtu bez savas mājvietas, taču dažas no tām gan skāris laika, gan arī paša būdas saimnieka zobs.
"Šī varētu būt tā būda, kas būtu pirmā nomaināma. Roks mums ir pensionārs, nu, redzat, tā [būda] jau ir savu nokalpojusi. Tā kā to varētu nomainīt," saka Mališeva.
Pēc brīža pie patversmes piestāj gan auto ar suņu mājām, gan arī “busiņš” ar to gatavotājiem. "Jūs esat veikuši ļoti labu darbu, uztaisījuši suņiem mājiņas, un arī kaķu māja ļoti skaista. Man ir patiess prieks, ka jūs par to domājat," saka patversmes vadītāja.
Viņa arī stāsta, ka ir daudzas skolas, kurās izvēlas bērnus rosināt palīdzēt patversmes dzīvniekiem.
"Pēdējā laikā, kad ir tās Labo darbu nedēļas, bērni nāk, pazvana mums, pajautā, ko vajag. Tiešām skolotājas rosina bērnus uz tiem labajiem darbiem, [viņi] nāk un grābj lapas.
Nevajag jau vienmēr mums nest kaut ko, arī rociņas mums noder. Nevajag vienmēr naudu, vajag mīlestību un mīļumu tiem dzīvniekiem," norāda Mališeva.
Skolēniem, kuri atbraukuši uz patversmi, ir iespēja doties ar suņiem pastaigā. Raunas novada jaunatnes lietu speciāliste Ilze Zīriņa uzskata, ka bērni šeit reāli var novērtēt sava veikuma lietderību. "Viņi jūt to gandarījumu, viņi redz, ka tas viņu labais darbs praktiski dzīvē vērtīgs ir. Šinī brīdī viņi visi ir ļoti labestīgi, radoši un, es ceru, ka kādi dzīves līkloči nespēs viņus mainīt."
Ir bērni, kas dzīvnieku patversmē ir pirmo reizi, ir, kuri jau te ir bijuši kopā ar vecākiem, lai vestu suņus pastaigās. Justīnei, kura piestājusi pie viena no suņu voljeriem, šis ir pat ļoti emocionāls brīdis un asaras nenoslēpt.
"Es laikam esmu pārāk emocionāla, visi viņi ir tik jauki un visi viņi ir pelnījuši mājas, bet viņiem nav un viņi ir te… es domāju, ka ir vērts adoptēt jebkuru sunīti, jo viņi ir to pelnījuši, viņi katrs ir pelnījuši siltas mājas ar mīlošiem cilvēkiem. (..) Mums arī ir no patversmes sunītis," atzīst meitene.
Un tas arī ir galvenais, saprast - lai cik labi būtu patversmē, lai cik ērtas un siltas ir jaunās, skolnieku gatavotās suņu būdas, katrs no šejienes iemītniekiem vislabāk justos īstās mājās, pie mīlošiem saimniekiem.
