Viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām ir zuši – visā Eiropā aizsargājama ceļotājzivs. Tā kā zušu ceļš līdz Rāznas ezeram ir garš un bīstams, to resursus jāatjauno pašu spēkiem. Pirmo reizi atbalsts gūts no vietējiem zvejniekiem, uzņēmējiem un viņu domubiedriem, kas ir biedrības “Rāznas ezers – cilvēkam un dabai” pārstāvji. Aptuveni 7500 zušu mazuļi līdz Rāznai atvesti no Lietuvas.
“Tas ir apmēram 185 kilogrami, izaudzēti Lietuvā. Apmēram 20 centimetri garumā. Tas dos iespēju zušiem ātrāk pielāgoties mūsu ezeram un izdzīvot. Rāznas ezers atrodas tālu no jūras krasta. Tāpēc, lai tiktu uz šejieni, ir daudz aizsprostu, hidroelektrostaciju utt. Un daudzi iet bojā,” stāsta biedrības “Rāznas ezers – cilvēkam un dabai” valdes loceklis Sergejs Antonovs.
“Zivju resursu krājumus ietekmē daudzi un dažādi faktori. Diemžēl bieži vien tāda saimnieciskā darbība kā dažādu veidu aizsprostu būvniecība, intensīva rūpnieciskā zveja,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktores vietniece Aina Skredele.
Ņemot vērā šos apstākļus, dabiska zušu krājumu atjaunošanās Rāznā nav iespējama.
Tiklīdz zuši ir izmērīti, nosvērti un saskaitīti, kastes liek laivās un ved uz dažādiem Rāznas ezera līčiem.
Rāznas ezerā šoruden vēl pašvaldība ielaidīs 85 000 zandartu mazuļu. Zvejnieku un makšķernieku līdziesaiste resursu atjaunošanā līdz šim bija kūtra, taču tagad ņemta vērā citu pieredze.
“Latvijā ir ļoti labi piemēri, kuri reāli strādā. Tas ir Usmas ezers, Alūksnes ezers, Drīdzis. Daudz,” saka Antonovs.
Pēdējo gadu laikā ar dažādu projektu atbalstu Latvijas upēs un ezeros ielaisti vairāki miljoni zivju mazuļu. Tomēr gūt projektu atbalstu nav tik viegli. Un tas arī ir viens no iemesliem, kas mudinājis vietējos iedzīvotājus sarosīties.
“Visi projekti organizēti tuvāk jūras krastam. Sakarā ar to mēs pieņēmām tādu lēmumu: lai zuši būtu mūsu ezerā visu laiku, vajag to laist katru gadu. Katru gadu un, protams, vairāk nekā tika nozvejots,” skaidro Antonovs.
Turpmāk biedrība “Rāznas ezers – cilvēkam un dabai” cer, ka zuši tiks audzēti arī uz vietas Latgalē. Turklāt tā mazinātos ceļa izdevumi, un zivju resursu palielināšanā arvien aktīvāk piedalītos tieši vietējie interesenti.
