Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Inga Hoņavko par stāvokli Rāznas ezerā atzina: "Reti kur atsedzas skatam ezers kā laukums. Šeit, pie Strodiem, tā bija tāda neliela pludmales zona, neliels koridoriņš, kur varēja ieraudzīt ezeru. Tā bija niedru siena vairāk kā 50 metru iekšā ezerā. Un tas ir tas, ko mēs zaudējam – ainaviskā vērtība. Un, protams, aizaugot krastiem, nenotiek vairs seklūdens daļas ūdens apmaiņa. Nenotiek viļņošanās krastos, zūd Rāznas ezeram raksturīgie smilšainie krasti."
Atmirusī ūdensaugu masa ezera piekrastē krājusies vairāk nekā 50 gadu garumā, kā rezultātā dažās vietās bija sācies pārpurvošanās process.
Krasta attīrīšanas darbi ir tehnoloģiski sarežģīti, un to izpildītājiem jau nācies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, vēstīja Latgales reģionālā televīzija.
SIA "Piekraste.lv" valdes loceklis Māris Ozarskis norādīja: "Pārpurvojums daudz lielāks, kāds bija prognozēts. Un pārpurvojuma biezums bija paredzēto 32 centimetru biezumā, reālais bija 65 centimetri un dažās vietās pat sasniedza vairāk – 70 centimetru. Projekta teritorijā bija izvietoti murdi, kas attiecīgi mums neļāva pļaut vietas, kur bija paredzēts pļaut. Tas pagaidām tiek risināts. Tiks domāts par pļaušanu vai atstāšanu zvejniekiem."
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve arī skaidroja: "Šīs darbības ir ļoti limitētas laikā, jo mēs strādājam tajā brīdī, kad ir vismazākā iespējamā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Primāri tiek ņemts vērā putnu ligzdošanas laiks un zivju nārsta laiki. Līdz ar to šī darbība Rāznas ezerā ir atļauta tikai no 15. jūlija līdz 30. septembrim."
Pārvaldē arī skaidroja, ka gatavošanās projektam sākta jau pirms diviem gadiem, taču pirms darbu uzsākšanas bija jāveic dažādas ekspertīzes.
Kopumā projekta laikā Rāznas ezerā iecerēts izpļaut niedrāju audzi 35 hektāru platībā, pēc kā ezera kritiskajos posmos stiprinās krastu. Viens no tiem ir Rēzeknes novada Lipušku ciemā, kur krasta erozijas dēļ Rāznas ezers pietuvojies reģionālajam autoceļam.
