Nekad iepriekš februārī "Cīruļu" baseinā vēl neviens nav ielīdis. Lācim Tomam uznākusi vēlme izskalot kažoku. Tas ir tik biezs, ka līdz ādai aukstais ūdens netiek.
"Cīruļos" lāču saime pamodās jau gada sākumā pēc diviem ar pusi mēnešiem ziemas guļas. Filiālē ir trīs ķepaiņi. Lielajiem lāčiem Tomam un Tīnai ir jau 25 gadi, bet viņu meitai Ācei - astoņi.
"Iepriekšējā sezonā viņi nogulēja 4,5 mēnešus. Ir bijis, ka guļ 5 mēnešus, bet saraustīti. Divas nedēļas guļ, divas nedēļas ir nomodā. Kad sals mijas ar atkušņiem," pastāstīja Rīgas zoodārza filiāles “Cīruļi” vadītājs Arnis Bergmanis.
Šķiet, lācene Tīna uzskata Tomu par pārgalvi. Viņa nesaņemas tik agrai peldei. Vien piegrūž purnu ūdenim. Savukārt Āce ieņēmusi labāko novērošanas vietu un nenolaiž acis no ēkas otrpus žogam, no kuras nāk kārdinošas smarža.
Tur ir barības virtuve. "Dzīves laikā viņa ir iemācījusies, ka veras vaļā tās durvis un pa durvīm nāk ārā garšīgums uz migām. Ir stingra kārtība, no rītiem nākot ārā, šeit ir vieglas brokastis. Pamata barošana ir vakarā migās," pastāstīja Bergmanis.
Kā skaidro zoologi, lāčiem ir iedzimtas spējas sajust piemērotāko brīdi, kad pamosties un kad doties guļā.
"Kad lāči guļ migās, ir absolūts klusums, ne čiku, ne grabu. Kad sāk grabināties restes, redzam, ka lāči nāk no migām priekšnamā, tad jūtam, ka lāči ir pamodušies," skaidroja Bergmanis.
Dabā parasti lācis iet gulēt oktobra beigās, novembra sākumā, bet mostas martā, aprīlī. Latvijas mežos tie, visticamāk, vēl snauž, jo nav manīti. Bijuši gan pāris gadījumu, kad mednieki lāčus iztraucējuši no migas.
"Ja lācis pamostos tādos dabas apstākļos kā šodien, lācis pēc savas būtības ir visēdājs, gan jau viņš pārtiku atradīs un badā nenomirs. Bet, ja viņš uztrūktos un apkārt būtu mīnus 20 un bieza sniega sega, ar pārtikas ieguvi būtu kā būtu. Tad sākas cīņa par izdzīvošanu," stāstīja Bergmanis.
Ziemas guļā lācenēm miegā dzimst mazuļi. Taču pārāk īsais un iztraucēts miega periods savvaļas lāčiem var slikti beigties. Mātes var pamest lācēnus, tie var nomirt no bada un nosalt.
"Lācēni parasti dzimst janvāra sākumā. Arī kad mums "Cīruļos" dzima lācēni, dzima janvārī. Migās bija pilnīgs klusums. Lielie lāči gulēja, no salmiem bija uztaisīta tāda kā bļoda, un tikai pēc skaņa dzirdējām, ka iekšā ir tīģeri, mazie lāceni, kas piedzimuši februāra beigās, marta sākumā. Tad lācene modās augšā, un tad varēja skaitīt, kas tur iekšā ir," atcerējās Bergmanis.
Ja vēl iestāsies sala periods, iespējams, "Cīruļu" lāču saime kļūs miegaina un ielīdīs migā pagulēt vēl pāris nedēļas kā tas ir bijis citus gadus.
